Miglājs
Ventspils Augstskolas zinātnieki veikuši nozīmīgu pētījumu astronomijā par zvaigžņu veidošanās procesiem. Pētījums publicēts vienā no jomas prestižākajiem žurnāliem pasaulē – "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society", kas bez pārtraukuma tiek izdots jau kopš 1827. gada, apkopojot ievērojāmākos atklājumus un pētījumu rezultātus no visas pasaules.
Pasaulē joprojām ir ļoti maz informācijas un skaidrības par to, kā veidojas lielie zvaigžņu masīvi, un Ventspils Augstskolas inženierinstitūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) pētnieki piecus gadus strādājā pie novērojumiem, izmantojot unikālo infrastruktūru Irbenē – radioteleskopus RT-32 un RT-16, lai spētu to analizēt.
Kopumā piecu gadu laikā veikts vairāk nekā 21 tūkstotis individuālu novērojumu un secināts, cik patiesībā liela ir novēroto avotu mainība, liecinot par haosu, kas valda masīvo zvaigžņu veidošanās procesos.
Šāda veida pētījumi ir ļoti sarežģīti un prasa specifiskas zināšanas, prasmes, infrastruktūru, un – tas ir ļoti būtiski – pētījumi notiek ilgā laika periodā. Pētīti tika tieši lielie zvaigžņu masīvi, kuru masa pārsniedz astoņas Saules masas. Optiski novērot zvaigžņu veidošanos ir liels izaicinājums, jo šie procesi notiek dziļi necaurspīdīgo miglāju centros. Kopš 2017. gada pavasara pētnieki regulāri monitorēja metanola māzerus 42 masīvu zvaigžņu veidošanās rajonos.

"Ir ļoti patīkami, redzēt, ka ieguldītais darbs tiek novērtēts. Žurnāls ir patiešām prestižs un noteikti palīdzēs pētījumam sasniegt plašu auditoriju, tādejādi arī celt gan Ventspils Augstskolas, gan VSRC atpazīstamību, apliecinot, cik apjomīgus, sarežģītus un nozīmīgus pētījumus mēs spējam veikt," medijiem izplatītajā paziņojumā komentē pētnieks Artis Aberfelds. "Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies šos pētījumus veikt regulāri un bez pārtraukumiem. Piecu gadu laikā tas ir sarežģīti, jo pētījumi jāsalāgo ar citu novērojumu veikšanu, darbinieku atvaļinājumiem, mainību un citiem ietekmējošajiem faktoriem. Tas, ka mēs spējām noturēt kvalitātes un izpildes latiņu, parāda gan mūsu entuziasmu, gan neatlaidību pētījuma veikšanā. Protams, man kā jaunam pētniekam vadīt publikāciju šāda mēroga žurnālam, kas ir viens no vadošajiem pasaulē, ir neatsverama pieredze."

Līdz ar Aberfeldu darba autori ir arī vadošais pētnieks Ivars Šmelds, vadošais pētnieks Ross A. Burns un zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!