Ir grūti atrast labākus piemērus tālredzīgai inženierijai kā NASA zondi "Voyager 1". Pēc 46 gadiem kosmosā tā aizvien funkcionē un jau sen kļuvusi par kosmosā vistālāk aizceļojušo objektu, ko būvējuši cilvēki. Taču vairākas pazīmes liecina, ka neizbēgamais zondes gals tuvojas arvien straujāk.
2022. gada vasarā zonde, kas tobrīd no Zemes bija 23,3 miljardu kilometru attālumā, uz misijas vadības centru sāka sūtīt nesaprotamus datus. Problēma bija ar lidaparāta AACS sistēmu, kas kontrolē zondes pozīciju attiecībā pret Zemi. Varētu šķist – kāda gan atšķirība, kā sagriezies lidaparāts, kas atrodas gandrīz vienas gaismas diennakts attālumā no mums? Tomēr tas ir būtiski kaut vai tāpēc, lai zinātnieki varētu turpināt saņemt datus – "Voyager 1" 3,7 metru diametra antenai jābūt pavērstai pret Zemi. NASA inženieriem problēmu izdevās atrisināt, un "Voyager 1" turpināja savu ceļu. Nu tā ir jau 24,3 miljardu kilometru attālumā no mums un kārtējo reizi ir "apjukusi".
Proti, 12. decembra ieraksts NASA blogā liecina, ka zonde uz Zemi sūta pilnīgi nesakarīgus datus – binārā koda "kišmišu", no kura nekā nevar saprast. Zondes lidojuma datu sistēma (FDS), kas apkopo datus gan par zondes tehniskajiem parametriem, gan datus no zinātniskajiem instrumentiem, vairs nekomunicē ar zondes sakaru sistēmu (TMU).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
