Ir grūti atrast labākus piemērus tālredzīgai inženierijai kā NASA zondi "Voyager 1". Pēc 46 gadiem kosmosā tā aizvien funkcionē un jau sen kļuvusi par kosmosā vistālāk aizceļojušo objektu, ko būvējuši cilvēki. Taču vairākas pazīmes liecina, ka neizbēgamais zondes gals tuvojas arvien straujāk.
2022. gada vasarā zonde, kas tobrīd no Zemes bija 23,3 miljardu kilometru attālumā, uz misijas vadības centru sāka sūtīt nesaprotamus datus. Problēma bija ar lidaparāta AACS sistēmu, kas kontrolē zondes pozīciju attiecībā pret Zemi. Varētu šķist – kāda gan atšķirība, kā sagriezies lidaparāts, kas atrodas gandrīz vienas gaismas diennakts attālumā no mums? Tomēr tas ir būtiski kaut vai tāpēc, lai zinātnieki varētu turpināt saņemt datus – "Voyager 1" 3,7 metru diametra antenai jābūt pavērstai pret Zemi. NASA inženieriem problēmu izdevās atrisināt, un "Voyager 1" turpināja savu ceļu. Nu tā ir jau 24,3 miljardu kilometru attālumā no mums un kārtējo reizi ir "apjukusi".
Proti, 12. decembra ieraksts NASA blogā liecina, ka zonde uz Zemi sūta pilnīgi nesakarīgus datus – binārā koda "kišmišu", no kura nekā nevar saprast. Zondes lidojuma datu sistēma (FDS), kas apkopo datus gan par zondes tehniskajiem parametriem, gan datus no zinātniskajiem instrumentiem, vairs nekomunicē ar zondes sakaru sistēmu (TMU).
Bieži vien, lai saprastu, no kura gala vispār ķerties klāt risinājuma meklēšanā, jāver vaļā oriģinālie, daudzus gadu desmitus senie dokumenti un instrukcijas, kuras rakstījuši inženieri, kas vispār pat neiedomājās par šādu ķibeļu iespējamību. Tolaik diez vai kāds ticēja, ka NASA speciālisti pēc gandrīz pusgadsimta vēl noņemsies ar "Voyager" zondēm.
Jāuzteic tālredzība, ar kādu šie lidaparāti projektēti. Sākot jau no enerģijas avota – radioizotopu termoelektroģeneratora –, kas radioaktīvo elementu sabrukšanas rezultātā izstaroto siltumu pārvērš elektroenerģijā un ir ļoti ilgtspēlējošs risinājums. Vairums kritiski svarīgo sastāvdaļu ir dublētas. Ja primārais procesors iziet no ierindas, sāk darboties rezerves procesors, un tā tālāk. Padomājiet paši – cik daudz tehnoloģisku iekārtu aizvien spēj darboties pēc 50 gadiem? Īpaši jau tik skarbos apstākļos, kādos šobrīd atrodas abas "Voyager" zondes – tālu no Saules, tumsā un aukstumā, kosmiskās radiācijas nemitīgi bombardētas. Sākotnēji zondēm prognozētais ekspluatācijas laiks bija vien pieci gadi.
Un tomēr ir skaidrs, ka "Voyager" pēdējie mirkļi vairs nav aiz kalniem. Pienāks laiks, kad NASA inženieri būs izsmēluši visu radošo iespēju un ideju krājumu, kā vēl paildzināt cienījamā kosmosa seniora mūžu. Prognozēt, vai tas notiks 2025. vai 2030. gadā, gan nevaram. Kad tas notiks, "Voyager" zondes aiz sevis atstās bagātīgu mantojumu. Piemēram, Karla Seigana izcilo eksperimentu.
Ģeniālais eksperiments, ar kuru pirms 30 gadiem atklāja dzīvību uz Zemes
Pilnīgi stulbs un nevajadzīgs eksperiments – mēs taču jau zinām, ka uz Zemes ir dzīvība! Tā varētu būt pirmā doma prātā par izcilā astronoma un zinātnes popularizētāja Karla Seigana 1993. gadā publicēto pētījumu. Taču Seigans nebija muļķis, un šim eksperimentam bija dziļa jēga toreiz un ir aizvien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
