Encelads nav izmērā tas prāvākais no Saules sistēmas planētu pavadoņiem. Tā diametrs ir vien nedaudz lielāks par Latviju, ja mēra no austrumu robežas līdz rietumu robežai. Taču tas ir viens no interesantākajiem pavadoņiem no astrobioloģijas viedokļa. Nupat publicēts pētījums atklāj jaunus pierādījumus, ka uz Encelada varētu būt dzīvības eksistencei potenciāli labvēlīga vide.
Encelads, viens no daudziem jo daudziem Saturna mēnešiem, savulaik tika rūpīgi pētīts. Zonde "Cassini-Hyugens" vairākas reizes izlidoja cauri Encelada "geizeru" izspļautajām ūdens tvaika un ledus kristālu strūklām, ievācot informāciju par to ķīmisko sastāvu. Jau iepriekš zondes iegūtie dati ļāva noteikt piecu ķīmisku savienojumu molekulas šajās strūklās – tur ir ūdens, oglekļa dioksīds, metāns, amonjaks un molekulārais ūdeņradis.
Tomēr "Cassini-Hyugens" instrumenti nebija pielāgoti citu ķīmisku savienojumu detektēšanai, tāpēc sākotnējā analīzē tie neuzrādījās. "Neviens "Cassini-Hyugens" komandā toreiz neiedomājās, ka Saturna mazie mēneši varētu būt ķīmiski tik aktīvi un ģenerēt smagāku elementu molekulas," populārzinātniskajam žurnālam "Scientific American" klāsta Astrofizikas un planētu pētniecības institūta (Tulūza, Francija) pētnieks Mišels Blans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!