Encelads nav izmērā tas prāvākais no Saules sistēmas planētu pavadoņiem. Tā diametrs ir vien nedaudz lielāks par Latviju, ja mēra no austrumu robežas līdz rietumu robežai. Taču tas ir viens no interesantākajiem pavadoņiem no astrobioloģijas viedokļa. Nupat publicēts pētījums atklāj jaunus pierādījumus, ka uz Encelada varētu būt dzīvības eksistencei potenciāli labvēlīga vide.
Encelads, viens no daudziem jo daudziem Saturna mēnešiem, savulaik tika rūpīgi pētīts. Zonde "Cassini-Hyugens" vairākas reizes izlidoja cauri Encelada "geizeru" izspļautajām ūdens tvaika un ledus kristālu strūklām, ievācot informāciju par to ķīmisko sastāvu. Jau iepriekš zondes iegūtie dati ļāva noteikt piecu ķīmisku savienojumu molekulas šajās strūklās – tur ir ūdens, oglekļa dioksīds, metāns, amonjaks un molekulārais ūdeņradis.
Tomēr "Cassini-Hyugens" instrumenti nebija pielāgoti citu ķīmisku savienojumu detektēšanai, tāpēc sākotnējā analīzē tie neuzrādījās. "Neviens "Cassini-Hyugens" komandā toreiz neiedomājās, ka Saturna mazie mēneši varētu būt ķīmiski tik aktīvi un ģenerēt smagāku elementu molekulas," populārzinātniskajam žurnālam "Scientific American" klāsta Astrofizikas un planētu pētniecības institūta (Tulūza, Francija) pētnieks Mišels Blans.
Laikam ejot, ar uzlabotām metodēm var no vēsturiskiem datiem dabūt ārā jaunu informāciju. Pētījuma vadošais autors, Hārvarda Universitātes biofiziķis Jona Pīterss ar kolēģiem izmantoja plašu datubāzi, kurā ir informācija par miljoniem zināmu ķīmisko savienojumu, lai salīdzinātu, ar kuriem no tiem sakrīt "Cassini-Hyugens" zondes ievāktie dati.
Izrādās, ka uz Encelada ir ne tikai ūdens, oglekļa dioksīds, metāns un amonjaks, bet arī smagāki savienojumi, tostarp zilskābe, etāns, metanols un vairāki citi savienojumi. Kopā ar iepriekš atrastajiem, šīs uz Encelada jaunatklātās vielas var veidot potenciāli labvēlīgu vidi mikroskopiskas dzīvības attīstībai, norāda darba autori. Kopš atklāts, ka zem Encelada ledainās virskārtas ir okeāns, šis Saturna pavadonis kļuvis par vienu no astrobiologu primārajiem interešu objektiem, meklējot dzīvību Saules sistēmā ārpus Zemes robežām.
Pītersu īpaši iepriecinājusi zilskābes klātbūtne, jo "tas ir viens no svarīgiem un daudzpusīgiem savienojumiem, kas var kalpot par dzīvības pamatelementu. Kombinācijā ar citām molekulām, šis savienojums var veidot aminoskābes un citus jau sarežģītāku bioķīmisku savienojumu (piemēram, olbaltumvielu) prekursorus". Uz Encelada, iespējams, aizvien rodas daudzas dzīvības izcelsmei svarīgas molekulas, spriež Pīterss.
To, ka šie rezultāti ir ļoti aizraujoši, atzīst arī ar konkrēto pētījumu nesaistīti zinātnieki, piemēram, Džona Hopkinsa Lietišķās fizikas laboratorijas pētniece Keita Krafta. Viņa norāda uz to, kas bijis prātā jau daudziem citiem astrobiologiem – ar pareizo ķīmisko sastāvu un ar pietiekamu enerģijas avotu, kas šajā gadījumā būtu hidrotermālās atveres Encelada okeāna gultnē, nav izslēgta dzīvībai potenciāli labvēlīgas vides rašanās. Vai kas tāds tur jau ir noticis un vai zem Encelada ledus sekas mīt kādi mikrobi, to mēs vēl nezinām un nevaram apgalvot. Taču šādi pētījumi ir lielisks iemesls domāt par veidiem, kā to noskaidrot. Nesen ar līdzīgu uzdevumu – labāk izprast šos ledainos lielo gāzu planētu pavadoņus – kosmosā devās zonde JUICE, kas apciemos Jupitera pavadoņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!