Lielākais astronomijas projekts pēdējās desmitgadēs, Veba teleskops, darbojas apmēram pusotru gadu. Pateicoties tā specifikai – novērojumiem spektra infrasarkanajā diapazonā –, astronomi var ieskatīties tālāk Visuma pagātnē nekā jebkad iepriekš. Gaismai līdz mums ceļojot ilgu laiku, jāņem vērā sarkanā nobīde (redshift). Vienkāršoti skaidrojot, sarkanā nobīde rodas tāpēc, ka Visums izplešas. Attiecīgi līdz novērotājam gaisma no arvien tālākiem un tālākiem objektiem nonāks ar nobīdi uz "sarkano galu". No brīža, kad vilnis tika izstarots, telpa ir izpletusies, un arī vilnis ceļojot līdz ar visu telpu izplešas. No ļoti tāliem objektiem tā jau būs infrasarkanajā, proti, cilvēka acij neredzamajā gaismas diapazonā, taču Veba teleskopa instrumenti šo gaismu spēj uztvert. Ar infrasarkanajiem teleskopiem arī iespējams ieskatīties dziļāk miglājos nekā teleskopiem, kas darbojas redzamās gaismas diapazonā.
Galaktika GN-z11 ir tāla un sena galaktika, radusies apmēram 430-440 miljonus gadu pēc notikuma, ko dēvējam par Lielo sprādzienu jeb mums zināmā un novērojamā Visuma sākumu. Diezgan ilgi tā bija arī senākā cilvēku novērotā galaktika. Taču nu Veba teleskops ļāvis ielūkoties arī tajā, kas notiek šīs galaktikas iekšienē. Melnais caurums šīs galaktikas centrā ir senākais līdz šim novērotais. Proti, veidojies vairāk nekā pirms 13 miljardiem gadu. Tam ir ap 1,6 miljoniem Saules masu, nepilnas trīs reizes mazāk nekā melnajam caurumam mūsu galaktikas centrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
