Nākamajā gadā ir gaidāmas Saules aktivitātes maksimums, tādēļ ir pietiekami augsta iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgāki uzliesmojumi, kas pavērs iespēju no ziemeļiem attālākos apgabalos, arī Latvijā, biežāk novērot ziemeļblāzmas. Jāpiebilst, ka jau šogad Latvijā biežāk nekā ierasts varēja redzēt šo brīnišķīgo parādību.
Debesīs būs redzamas arī vairākas Saules sistēmas planētas. No spožākajām labi novērojams būs Jupiters, bet gada otrajā pusē arī Marss. Visspožākā planēta Venera būs novērojama tikai gada sākumā rīta stundās un gada izskaņā – vakaros.
18. septembra agrā rītā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums. Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī, taču visu gadu būs novērojamas arī mazāk aktīvas meteoru plūsmas, kā arī pie plūsmām nepiederošas "krītošās zvaigznes". Iespējams, 2024. gadā varēs novērot arī kādu spožāku komētu, piemēram, Ponsa–Bruksa komētu, kas būs redzama aprīlī, un Cučinšanas–ATLAS komētu, kas būs redzama oktobrī, taču abu minēto komētu precīzu spožumu šobrīd ir grūti prognozēt.
2024. gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. 25. martā Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums. 8. aprīlī Meksikā, ASV centrālajā daļā un Kanādas austrumos būs novērojams pilns Saules aptumsums. 2. oktobrī Čīles dienvidos un Argentīnas dienvidos būs novērojams gredzenveida Saules aptumsums. 18. septembra daļējais Mēness aptumsums būs novērojams Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā un Āfrikā. Latvijā šis aptumsums sāksies plkst. 5:12, aptumsuma maksimums būs pulksten 5.44, bet daļējais aptumsums beigsies pulksten 6.17.
"Delfi" jau sagatavoja lasītājiem špikeri par 2024. gada brīvdienām. Papildini to ar dienām, kad ņemt līdzi binokli vai, ja tāds ir pieejams, amatieru teleskopu, vai vienkārši iziet ārā un paskatīties debesīs!
Jāatgādina, ka pēdējos gados strauji palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ aizvien biežāk naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie diezgan nopietni traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus. Par to vairāk var lasīt arī šajā rakstā:
Viens no spožākajiem objektiem debesīs brīdina par grūtiem laikiem astronomijā
Satelīts "BlueWalker 3" zemajā Zemes orbītā nonāca pirms apmēram gada. Nu tas ir kļuvis par vienu no spožākajiem objektiem naksnīgajās debesīs, pārspējot vairumu mums redzamo zvaigžņu. Un šis ir tikai pats sākums – nākotnē šādu debesu "staigātāju" būs desmitiem, ja ne simtiem. Pirms dažiem gadiem astronomi bažījās par "Starlink" satelītu ietekmi, taču katrs no tiem ir 100 reižu blāvāks par "BlueWalker 3". Ko debesu vērotājiem nozīmēs pilns apvārsnis ar lidojošām "Ziemassvētku mantiņām"?