Ieraksti attēlu meklētājā vārdus "Mars", "Jupiter" vai "Saturn" – vesels lērums krāšņu bilžu ar šīm planētām. Un tagad – "Uranus" un "Neptune". Neliela vilšanās, vai ne? Attēlu ir daudz mazāk, un tam ir labs iemesls. Šīs planētas ir tik tālu, ka nobildēt tās nav tik vienkārši. Ja ap Marsu šobrīd riņķo vairāki mākslīgie pavadoņi, kas regulāri sūta atpakaļ labas kvalitātes attēlus, tad Urānam un Neptūnam garām palidojis tikai viens cilvēku būvēts aparāts – "Voyager 2". Urāna tuvumā tas pabija 1986. gadā, bet Neptūnam garām lidoja 1989. gadā. Turklāt arī tas tikai tā – garām traucoties. Līdz šim neviena misija un zonde nav kosmosā sūtīta ar specifisku mērķi pētīt šīs planētas, kā tas ir ar Marsu vai Jupiteru.
Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mums ir tik maz attēlu ar tālākajām Saules sistēmas planētām. Tomēr attēli bija, uz daudziem gadiem astronomijas interesentu un vienkārši zinātkāru cilvēku prātos nostiprinot priekšstatus par šo planētu izskartu. Urāns – blāvi zaļganzils, bet Neptūns – tumšā azūra krāsā, noslēpumains un košs. Un tomēr tā nav Neptūna īstā krāsa.
"Voyager 2" nefotografēja šīs planētas tā, kā mēs esam raduši domāt par fotogrāfiju – paņem kameru vai telefonu, nospied pogu un attēls gatavs. 70. gadu beigās palaistās zondes aparāti datus par šīm planētām vāca, katrā reizē fiksējot tikai viena konkrēta viļņa garuma gaismu. Tie šo ledaino planētu attēli, kādus mēs pazīstam, ir no vairākiem atsevišķiem kadriem veidoti kompozītattēli. Problēma tāda, ka tie ne vienmēr bija gana labi balansēti, lai gala rezultātā atveidotu planētas to īstajās krāsās. Tostarp arī Neptūna attēlu kontrasts tika mākslīgi palielināts, lai zinātnieki labāk varētu saskatīt joslas un citus veidojumus Neptūna atmosfērā.
Foto: NASA/JPL-Caltech/Björn Jónsson
"Zondes "Voyager 2" uzņemtais attēls ar Urānu savulaik bija daudz tuvāks planētas patiesajām krāsām, bet Neptūna attēli mākslīgi tika padarīti pārāk zili," vietne "Live Science" citē Oksfordas Universitātes planētu pētnieku un darba vadošo autoru Patriku Irvinu. Astronomi jau tolaik labi zinājuši, ka šīs nav Neptūna patiesās krāsas, un attēli tika publiskoti ar piebildēm, kas tieši šo apstākli arī izskaidro. Taču laika gaitā šie skaidrojumi vairs netika pieminēti, katru reizi publicējot attēlus, un attiecīgi arī plašāka sabiedrība ārpus astronomu-amatieru un profesionāļu loka droši vien šīs uztvēra kā reālās planētu krāsas.
Kombinējot vēsturiskos "Voyager 2" datus ar novērojumiem, kas veikti gan ar Habla kosmiskā teleskopa spektrogrāfu un platleņķa kameru, gan Atakamas tuksnesī esošā Ļoti lielā teleskopa (VLT – Very Large Telescope) spektroskopu, nu varam ieraudzīt, kāds tad patiesībā ir Urāna un Neptūna ietērps.
Urāns daudz neatšķiras no vēsturiskajiem kompozītattēliem, vienīgi varbūt ir nedaudz zilganāks. Taču caurmērā atšķirības nav lielas. Cits stāsts ir ar Neptūnu. Vairs ne miņas no tumšās azūra krāsas. Neptūns krāsu ziņā ir daudz līdzīgāks Urānam, nekā liecina 30 un vairāk gadus senie attēli. Arī tas ir zaļganzils, kā arī ne tuvu tik košs un kontrastains kā vecajos attēlos.