Šķiet, Venera ir viena no pēdējām vietām, kur Saules sistēmā meklēt dzīvību, – uz virsmas temperatūra pārsniedz 400 grādus, spiediens ap 100 atmosfērām, bet mākoņus veido kodīgas skābes. Un tomēr astrobiologus nelaiž un nelaiž vaļā prātojumi par to, vai uz Veneras kaut kas varētu dzīvot. Un, ja varētu, tad tas būtiski paplašinātu horizontus, meklējot dzīvības pēdas citviet Saules sistēmā un ārpus tās.
Riņķa dancis ap fosfīnu turpinās
2020. gadā zinātnieku grupa nāca klajā ar paziņojumu, kura atskaņas vēl nav beigušās. Proti, Veneras indīgajos mākoņos atrasts fosfīns – gāze, kas mēdz būt blakusprodukts dzīvībai. Uz Zemes, piemēram, fosfīnu var izdalīt mikroorganismi, kas mīt vidē, kur ir ļoti maz skābekļa (nogulsnēs ezeros, purvājos un līdzīgās dzīvotnēs). Citiem vārdiem, netika izslēgta versija, ka tā varētu būt liecība par mikroskopisku dzīvību uz Saules sistēmas planētas, kas pamatoti uzskatāma par dzīvībai ārkārtīgi nelabvēlīgu vietu. Taču nav teikts, ka fosfīns = dzīvība. Tas var rasties un rodas arī nebioloģiskos procesos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
