Jauni mērījumi norāda uz grandiozu atklājumu Marsa ekvatora joslā

Marsa orbītā esošais "Mars Express" pavadonis jau 2007. gadā ievāca radara datus par to, kas varētu slēpties zem virskārtas ģeoloģiskam veidojumam, ko dēvē par "Medusa Fossae" jeb, aptuveni tulkojot, "Medūzas grāvjiem" vai "Medūzas tranšejām". Radars rādīja, ka zem virskārtas kaut kas slēpjas, un tas nav parastais Marsa regolīts.

"Ja tā būtu, tad ieži un akmeņi paši zem sava svara būtu daudz vairāk sablīvējušies, nekā liecina radara dati," spriež pētnieki. Taču ar pirms vairāk nekā 15 gadiem veiktajiem mērījumiem nebija gana, lai saprastu, kas tieši slēpjas zem virskārtas. Zinātkāre tikai auga augumā, līdz nesen ar "Mars Express" pavadoņa instrumentu MARSIS veikti atkārtoti "Medūzas tranšeju" novērojumi. "Radars uzrādīja, ka depozīti zem virskārtas ir pat vēl biezāki – līdz pat 3,7 kilometrus biezi," spriež Smitsona Institūta ģeologs Tomass Voterss. Turklāt "Medūzas tranšejas" ir grandiozas arī platības ziņā – šie veidojumi stiepjas aptuveni 5000 kilometru garumā ap Marsa ekvatoru.

Jaunie dati un jaunas datu analīzes metodes dod papildu svaru vienai no 2007. gadā izvirzītajām versijām, proti, ka šie veidojumi ir ledus depozīti. "Mēs modelējām scenārijus ar dažādiem citiem materiāliem bez ledus, un neviens modelis neļāva izskaidrot tās īpašības, ko redzam datos par "Medūzas tranšejām"," bilst Andrea Čičeti, Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta pētnieks.

^{Attēls: CReSIS/KU/Smithsonian Institution}

Uz Marsa virsmas šķidra ūdens šobrīd nav, taču ir pārpārēm liecību, ka tas reiz tur bijis – upju izgrauztas gultnes, liecības par ezeriem un upju deltām. Kur viss Marsa ūdens pazuda? Iztvaikoja kosmosā? Ir pamats domāt, ka būtiska daļa no tā aizvien ir "iespundēts" Marsa garozā ledus veidā. Šis pētījums liecina, ka ūdens ledus uz Marsa varētu būt daudz vairāk, nekā domāts iepriekš. Ja zem ekvatora atrastais veidojums tiešām sastāv no ledus, tad tajā ir gana daudz ūdens, lai Marsu varētu apņemt pusotru metru dziļš okeāns.

Ūdens uz Marsa ir svarīgs arī no praktiskā, ne tikai zinātniskā aspekta. Plānojot nākotnes lidojumus, svarīgi saprast, cik daudz un cik viegli šo vērtīgo resursu astronauti varēs iegūt uz vietas, bet cik būs jāved līdzi. Šajā ziņā ar konkrēto ģeoloģisko veidojumu diemžēl lielas cerības saistīt nevar – ledus atrodas vairāku simtu metru dziļumā zem Marsa regolīta. Taču šis atradums dod cerības, ka arī citur, ne tikai Marsa polos, ir ledus depozīti. Cerams, ka tuvāk virsmai.

Par to, ko nozīmētu ūdens uz Marsa un vai tur varētu kaut kas arī dzīvot, jaunākajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē runājām ar astronomu Ilgoni Vilku un biologu Jāni Liepiņu. Epizodi vari skatīties šeit: