Marsa orbītā esošais "Mars Express" pavadonis jau 2007. gadā ievāca radara datus par to, kas varētu slēpties zem virskārtas ģeoloģiskam veidojumam, ko dēvē par "Medusa Fossae" jeb, aptuveni tulkojot, "Medūzas grāvjiem" vai "Medūzas tranšejām". Radars rādīja, ka zem virskārtas kaut kas slēpjas, un tas nav parastais Marsa regolīts.
"Ja tā būtu, tad ieži un akmeņi paši zem sava svara būtu daudz vairāk sablīvējušies, nekā liecina radara dati," spriež pētnieki. Taču ar pirms vairāk nekā 15 gadiem veiktajiem mērījumiem nebija gana, lai saprastu, kas tieši slēpjas zem virskārtas. Zinātkāre tikai auga augumā, līdz nesen ar "Mars Express" pavadoņa instrumentu MARSIS veikti atkārtoti "Medūzas tranšeju" novērojumi. "Radars uzrādīja, ka depozīti zem virskārtas ir pat vēl biezāki – līdz pat 3,7 kilometrus biezi," spriež Smitsona Institūta ģeologs Tomass Voterss. Turklāt "Medūzas tranšejas" ir grandiozas arī platības ziņā – šie veidojumi stiepjas aptuveni 5000 kilometru garumā ap Marsa ekvatoru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
