Šis aparāts tapis pēc principa – jo lielāks, jo labāk. Gigantomānija savā visbriesmīgākajā izpausmē, jo runa ir par ieročiem. "Smagais Gustavs" nav vis tanks, lokomotīve vai kuģis, tas ir dzelzceļa lielgabals. Paredzēts iznīcināšanai.
Ādolfu Hitleru vadīja vienkārša doma – jo lielāku ieroci uzbūvē, jo lielāku postu var nodarīt un ātrāk piespiest pretinieku kapitulēt. Milzīgi tanki, milzīga artilērija, milzīgi šāviņi, vīzijās pat atomieroči un liels nodarītais kaitējums – "Wunderwaffen" jeb brīnumieroči. Liela daļa no fīrera neprātīgajām idejām, par laimi, tā arī palika uz rasējumu dēļiem un viņa prātā, bet Smagais Gustavs tika ne vien izdomāts, bet arī uzbūvēts un pat likts lietā – vienīgais no "brīnumieročiem", kas reāli piedalījās kaujās.
Uzdevums bija izgatavot lielgabalu, kas spētu cauršaut modernos dzelzsbetona nocietinājumus. Eiropas lielāko ieroču ražotāju "Krupp AG" inženieris Ēriks Millers izkalkulēja, ka septiņus metrus biezu dzelzsbetona mūri vai metru biezas dzelzs bruņas varētu caursist ar lielgabalu, kas raidītu apmēram 800 milimetru kalibra šāviņus. Lai nodrošinātu nepieciešamo šāviņa spēku un izturētu to, ierocim jābūt vismaz 30 metrus garam stobram un jāsver 1000 tonnas.
Superlielgabala izmēģinājumi noritēja veiksmīgi, un Hitlers pasūtīja divus šādus lielgabalus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv