Ilgus gadus tika uzskatīts, ka "bīstamo" atzīšanos, ko atrada Šekspīru dzimtas mājās un kas savā laikā varēja apdraudēt ģimeni, nav rakstījis slavenā dramaturga tēvs, bet gan cita persona, vēsta specializētais portāls "Science Alert".
1757. gadā Šekspīru nama spārēs atrada noslēptu neparastu dokumentu, ko bija parakstījis "J. Shakespeare" un ko nodēvēja par "garīgo testamentu". Vēsturnieki līdz šim to uzskatījuši par dramaturga tēva Džona Šekspīra (1531–1601) parakstītu, bet vēstījuma "bīstamība" slēpās tajā, ka dokumentā pausta uzticība katoļu ticībai, un pats autors sola mirt "katoļa nāvē".
Lieta tāda, ka Džona Šekspīra dzīves laikā, kad valdīja protestantu karaliene Elizabete I, šāda atzīšanās būtu uzskatāma par lielu ķecerību. Dokumenta autoram draudētu nāve. Tikai viena nianse – tas nebija Džons Šekspīrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
