Neparasti krāšņas kapenes paver skatu uz 4300 gadus seniem notikumiem Ēģiptē

Dašūrā, kas atrodas 33 kilometrus uz dienvidiem no Kairas, uzietas karaliskās kapenes un plaša nekropole, kur apglabāti aristokrāti, augsta ranga ierēdņi un priesteri. Izpētot vienas no šīm kapenēm, arheologi atklāja izcili saglabājušos sienas gleznojumus, kuros atainota tā laika Ēģiptes iedzīvotāju ikdiena – lauku darbi (attēlā – labības kulšana ar ēzeļiem), kuģošana pa Nīlu, tirgošanās ar dažādām precēm. Šādi saglabājušies zīmējumi Dašūras mastabās – no māla ķieģeļiem celtas taisnstūrveida piramīdas – esot retums, paziņojusi Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrija.

Konkrētā mastaba piederējusi kādam vīram vārdā Senebs-Neb-Afs un viņa sievai Idetai. Hieroglifu uzraksti liecina, ka Ideta bijusi dievietes Hatoras priesteriene, savukārt Senebs-Neb-Afs bijis ierēdnis. Zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kādus tieši pienākumus izpildīja Senebs-Neb-Afs, bet, tā kā tuvējā pilsēta bija pils pārvaldībā, viņš varētu būt izvēlējies pārcelties uz turieni un uzņemties finansējuma administrēšanu, saka Vācijas Arheoloģiskā institūta pētnieks Stefans Žeidlmaijers, kurš bija izrakumu darbu vadītājs.

Apbedījuma vecums tika noteikts pēc uzrakstu stila un satura, mastabas dizaina un māla trauku stila, portālam "Live Science" pastāstīja Zeidlmaijers. Viņš uzskata, ka šis pāris dzīvojis piektās dinastijas valdīšanas laikā vai sestās dinastijas valdīšanas sākumā, apmēram pirms 4300 gadiem. Šajā laikā Ēģiptē joprojām tika būvētas piramīdas, taču tās bija mazākas nekā iespaidīgās Gīzas piramīdas, kas tapa ceturtās dinastijas valdīšanas laikā.

Izrakumi šajās kapenēs turpināsies – zinātnieki cer uziet arī īpašnieku mūmijas. Uz to ir zināmas cerības, jo kapenes neizskatās izlaupītas.

Vēl Dašūrā atrastas citas nelielas piramīdas un kapenes, kurās varētu būt apbedīta augstdzimusi prncese. Izrakumi šajā teritorijā notiek kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem.