Ļoti krāšņas kapenes, kas uzietas izrakumos pie Kairas, atklāj skatu uz to, kā ritēja dzīve Ēģiptē pirms vairāk nekā 4300 gadiem, vēsta portāls "Live Science".
Dašūrā, kas atrodas 33 kilometrus uz dienvidiem no Kairas, uzietas karaliskās kapenes un plaša nekropole, kur apglabāti aristokrāti, augsta ranga ierēdņi un priesteri. Izpētot vienas no šīm kapenēm, arheologi atklāja izcili saglabājušos sienas gleznojumus, kuros atainota tā laika Ēģiptes iedzīvotāju ikdiena – lauku darbi (attēlā – labības kulšana ar ēzeļiem), kuģošana pa Nīlu, tirgošanās ar dažādām precēm. Šādi saglabājušies zīmējumi Dašūras mastabās – no māla ķieģeļiem celtas taisnstūrveida piramīdas – esot retums, paziņojusi Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrija.
Konkrētā mastaba piederējusi kādam vīram vārdā Senebs-Neb-Afs un viņa sievai Idetai. Hieroglifu uzraksti liecina, ka Ideta bijusi dievietes Hatoras priesteriene, savukārt Senebs-Neb-Afs bijis ierēdnis. Zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kādus tieši pienākumus izpildīja Senebs-Neb-Afs, bet, tā kā tuvējā pilsēta bija pils pārvaldībā, viņš varētu būt izvēlējies pārcelties uz turieni un uzņemties finansējuma administrēšanu, saka Vācijas Arheoloģiskā institūta pētnieks Stefans Žeidlmaijers, kurš bija izrakumu darbu vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
