Viņa bija skaista 22 gadus veca viesmīle bez pastāvīga darba, kas sapņoja kļūt par aktrisi, bet tapa par leģendu – Melno Dāliju. Nav zināms, kā būtu attīstījusies viņas karjera kino, taču tagad viņas vārdu (vai vismaz iesauku) zina miljoni. Elizabetes Šortas slepkavība 1947. gadā bija baisi nežēlīga un joprojām nav atklāta.
Elizabetes sakropļoto līķi uzgāja mājsaimniece Betija Bersingere, kas 1947. gada 15. janvāra rītā Losandželosas piepilsētā ar savu trīs gadus veco meitiņu gāja pie kurpnieka. Sieviete, iekams atklāja baiso patiesību, nodomājusi, ka neapbūvētajā laukumā zālē pāris soļu attālumā no ietves guļ bāls manekens.
Skats, ko šī nejaušā garāmgājēja ieraudzīja, varētu rēgoties nakts murgos. Elizabetes Šortas līķis bija sadalīts uz pusēm, taču asins pēdu tuvumā nebija, kas policijai lika domāt, ka slepkavība notikusi kur citur un ķermeņa daļas pārnestas uz šo vietu. Viņas mute bija pārgriezta no lūpu kaktiņiem līdz ausīm, paveroties baisā smaidā, uz galvaskausa bija sitienu pēdas. Uz ķermeņa bija vairāki iegriezumi, no augšstilbiem un krūtīm bija izgrieztas miesas daļas, bet uz plaukstu locītavām un potītēm – virvju pēdas. Šortas ķermeņa apakšējā daļa atradās nedaudz atstatus no augšdaļas, zarnas bija kārtīgi saliktas zem sēžas.
Policija ātri noteica noslepkavotās sievietes personību, tas prasīja nieka 56 minūtes.
Par upuri būtu skaidrs – bet kas viņu noslepkavoja?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
