Zinātniekiem izdevies rekonstruēt noslēpumainās un kareivīgās avāru cilts savstarpējās attiecības deviņās paaudzēs, ziņo specializētais portāls "Live Science".
Izrakumos Lielajā Ungārijas līdzenumā atrastie avāru apbedījumu paver priekškaru uz to, kā pirms 1500 gadiem dzīvoja šī noslēpumainā cilts. Jaunākie pētījumi liecina, ka sievietes pārgāja uz vīra klanu, un avāru vīriešiem bieži vien bija vairāk nekā viena sieva.
Pētījumā, kas 24. aprīlī publicēts žurnālā "Nature", piedalījās starptautiska pētnieku komanda. Viņi veica DNS analīzi 424 skeletiem, kas atradās četrās avāru kapsētās mūsdienu Ungārijas teritorijā. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, komanda identificēja 298 cilvēkus, kuri bija cieši bioloģiski saistīti, un izveidoja ciltskokus gandrīz trīs gadsimtu garumā.
6. gadsimta vidū avāri apmetās uz dzīvi Karpatu baseinā. Šīs cilts politisko kodolu veidoja hagans, politiskais līderis, kuru pavadīja elites karavīri un viņu ģimenes.
Sākotnēji nomadi, avāri septītā gadsimta sākumā izveidoja stabilas apmetnes un apglabāja savus mirušos lielās kapsētās, apbedījumus piepildot ar ieročiem, rotaslietām un zirgiem. Lai gan avāri kontrolēja lielu platību no mūsdienu Ungārijas līdz Bulgārijai, viņu valdīšana beidzās ap 800. gadu mūsu ērā pēc Kārļa Lielā un viņa armijas iebrukuma.
Avāri nav atstājuši rakstītas liecības, un no viņu valodas saglabājušies tikai atsevišķi vārdi mūsdienu latīņu un grieķu tekstos. Taču vairākos pētījumos pēdējo 10 gadu laikā ir mēģināts noteikt avāru izcelsmi, izmantojot viņu DNS – atklāta ievērojama ģenētiskā ietekme no Eiropas, Eirāzijas un Ziemeļaustrumāzijas populācijām.
Jaunajā pētījumā zinātnieki izmantoja programmatūru, lai aprēķinātu ģenētisko saistību no DNS rezultātiem. Viņi atklāja, ka lielākā daļa cilvēku bija radniecīgi ar citiem tajā pašā kapsētā apbedītajiem, un ka sieviešu izcelsme bija daudzveidīgāka nekā vīriešu, kas liecina, ka sievietes ir ieprecējušās avāru kultūrā. Precīzāk, sieviešu vecāki kapsētās netika atrasti, savukārt vīrieši cēlušies no viņu dzimtas koka dibinātājiem. Radniecīgās personas gandrīz vienmēr tika apglabātas kopā.
"Tas liecina, ka avāru sievietes atstāja savas mājas, lai pievienotos savu vīru kopienām, kas varētu nodrošināt zināmu sociālo sasaisti starp atsevišķiem patrilineāliem klaniem," žurnālā pētījumam pievienotajā rakstā norāda Dublinas Trīsvienības koledžas Ģenētikas katedras zinātniskā asistente Lara Kesidija, kura nebija iesaistīta pētījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
