Mākslīgais intelekts palīdz atšifrēt vienu no lielākajām vēstures mīklām

Vēsturnieki jau zināja, ka slavenā sengrieķu filozofa Sokrāta ne mazāk slavenais skolnieks Platons tika apglabāts viņa dibinātajā akadēmijā, kuru romiešu ģenerālis Sulla iznīcināja 86. gadā p.m.ē. Taču pētnieki nebija pārliecināti, kur tieši skolas teritorijā apglabāts Platons. Tagad tas ir zināms.

Vēl 18. gadsimtā, veicot izrakumus Vezuva izvirdumā apraktajā pilsētā Herkulānā tā sauktajā "Papirusu villā" ("Villa de Papiri") tika uzieta iespaidīga bibliotēka, kuras pierakstu atšifrēšana ilgu laiku šķita absolūti neiespējama. Taču zinātnieki apdegušos un pārogļojušos tīstokļus atstāja rūpīgi glabāties arhīvos cerībā uz nākamo paaudžu progresu, un viņi nekļūdījās.

Attīstoties tehnoloģijām, Herkulānas tīstokļu atšifrēšana soli pa solim virzījās uz priekšu, līdz tika izsludināts konkurss "Vezuva izaicinājuma" balvai 700 000 dolāru apmērā tam, kurš līdz 2023. gada beigām atšifrēs četras un vairāk rindkopas. Kad līdz konkursa beigām bija atlikuši vien daži mēneši, 2023. gada rudenī, diviem studentiem – Lūkam Faritoram, datorzinātnes studentam no Nebraskas–Linkolnas Universitātes (ASV) un Jusefam Naderam, biorobotikas students no Berlīnes Brīvās universitātes (Vācija) – neatkarīgi vienam no otra izdevās apmācīt mākslīgā intelekta algoritmu, lai tas spētu atpazīt konkrētus vārdus.

Tika atšifrēts pirmais pilnais vārds, taču ar to nepietika, lai pretendētu uz galveno balvu – prasība bija vismaz četras rindkopas, kur katrā ir ne mazāk par 140 rakstu zīmēm. Studentu izstrādātais kods tika publiskots, lai arī citi konkursanti mēģinātu to mērogot un panākt jau lielāku fragmentu atšifrēšanu.

Faritors un Naders apvienojās, piesaistīja vēl trešo studentu, Juliānu Šilingeru no Šveices Federālā tehnoloģiju institūta, un tika galā ar uzdevumu. Vēsturiskais brīdis pienāca 5. februārī, kad konkursa žūrija oficiāli paziņoja – šai komandai izdevies atšifrēt simtiem vārdu garus fragmentus no 15 rindkopām. Studentiem tika galvenā naudas balva, zinātniekiem – noderīgs un vērtīgs rīks tālākajam darbam.

Un pirmā sensācija – atrastas norādes uz precīzu slavenā sengrieķu filozofa Platona atdusas vietu.

Viens no tīstokļiem, kas atrodas Neapoles Nacionālās bibliotēkas kolekcijā, satur epikūriešu filozofa Filodēma (ap 110. – 30. g.p.m.ē.) tekstus. Filodēms studējis Atēnās un vēlāk pārcēlies uz Itāliju. Šajā tekstā, kas pazīstams kā "Akadēmijas vēsture", ir detalizēta informācija par akadēmiju, kuru Platons nodibināja ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras, un sniedz informāciju par Platona dzīvi, tostarp par viņa apbedīšanas vietu. Līdz šim Pizas Universitātes pētniekiem izdevies identificēt 1000 vārdus jeb aptuveni 30% no Filodēma sarakstītā teksta.

"Viena no svarīgākajām ziņām ir, ka Platons apbedīts viņam atvēlētajā Atēnu akadēmijas dārzā (Platona skolai paredzētajā privātajā teritorijā), netālu no tā sauktā "muzejona" jeb mūzām veltītās kapelas," teikts pētnieku izplatītajā paziņojumā. "Līdz šim bija zināms tikai tas, ka Platons apglabāts akadēmijas teritorijā."

Tāpat tekstā detalizēti aprakstīts, kā Platons tika "pārdots verdzībā" uz Egīnas salu 404. gadā p.m.ē., kad salu bija iekarojuši spartieši, vai arī 399. gadā p.m.ē., gandrīz uzreiz pēc Sokrāta nāves. Iepriekš tika uzskatīts, ka tas notika 387. gadā p.m.ē., kad Platons atradās Sicīlijā, Sirakūzu Dionīsija I galmā.

Citā teksta daļā aprakstīts dialogs, kurā Platons izrāda nicinājumu pret Trāķijas barbaru mūziķa muzikālajām un ritmiskajām spējām, teikts paziņojumā.

"Jaunie atklājumi sniedz jaunus un konkrētus faktus par Platona akadēmiju, hellēnisma literatūru, Gadaras Filodēmu un seno vēsturi kopumā," piebilst viens no projekta redaktoriem Kilians Fleišers.

Platons nomira Atēnās 348. vai 347. gadā p.m.ē.

Kā zināms, mūsu ēras 79. gadā masīvs Vezuva izvirdums iznīcināja Pompejas pilsētu un vairākas citas apdzīvotās vietas apkārtnē. Bojā gāja vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku.