Kāpēc atdot savu kumeliņu, ja var upurēt svešu – i pašam labi, i dievi apmierināti. Iespējams, tā pirms tūkstoš gadiem domāja pie Baltijas jūras dzīvojošie pagāni un importēja no saviem svaigi kristītajiem skandināvu kaimiņiem zirgus.
Zirgi bija ļoti svarīgi dzīvnieki baltu kultūrā laikā no pirmā līdz 13. gadsimtam. To apliecina gan pētījumi, gan arheoloģiskie izrakumi, kuros atrasts liels skaits ar jāšanu un zirgiem saistītu artefaktu.
Tā kā baltiem līdz kristietības ienākšanai nebija savas rakstības, informāciju par viņu dzīvi un paražām līdz tam var iegūt tikai ar arheoloģiskiem izrakumiem. Jaunākajā pētījumā, kas 17. maijā publicēts zinātniskajā žurnālā "Science Advances", pētnieki veica biomolekulāru analīzi 80 upurētiem zirgiem no deviņām izrakumu vietām Baltijas jūras austrumos – šodienas Polijas, Lietuvas un Kaļiņingradas teritorijā. Zinātnieki atklāja, ka ziedoti ir abu dzimumu zirgi, un daži no tiem ievesti no tālienes.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
