Laiki mainās, un tiem līdzi sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi un ētiski. Bībeles laikos vergturība bija atzīta par labu un normālu esam – tagad ko tādu pat iedomāties nevaram. Pat nesenākos laikos, Viktorijas laikmeta Anglijā, pastāvēja paražas, par kurām šodien mums šermuļi ietu pār kauliem.
Taču, iespējams, pēc dažiem gadsimtiem arī mūsu šodiena šķitīs barbariska un tumsonīga. Gluži kā šie ieradumi, kas 19. gadsimta Anglijā bija ikdiena.
Nāves bildes
No vienas puses – tas bija progress. No otras – diezgan baiss. Runa ir par fotogrāfijas attīstību. Iemācoties "apstādināt mirkli", parādījās ievērojami vairāk iespēju saglabāt piemiņai savu tuvinieku attēlus. Laikā, kad vienīgās bildes bija gleznoti portreti, šādu greznību varēja atļauties tikai valdnieki, bagātie un augstdzimušie. Fotogrāfija bija lētāks un demokrātiskāks veids, kā tikt pie fiksētas piemiņas. Pirmie dagerotipi, protams, bija dārgāki, taču ne tik ļoti, kā gleznotāja pakalpojumi.
Un tā Viktorijas laikmetā milzu popularitāti iemantoja tā sauktās nāves fotogrāfijas, kad faktiski ikviens varēja iegūt bildi ar saviem mirušajiem tuviniekiem – vecvecākiem, laulātajiem draugiem, vecākiem un bērniem. Sabiedrībā tolaik plosījās vesela armija dažādu slimību – masalas, difterija, tīfs, holēra utt., līdz ar to pieprasījums pēc šādām fotogrāfijām bija visai liels, jo mirstība, īpaši bērnu vidū, bija augsta.
Fotogrāfijās ne jau vienkārši fiksēja aizgājējus, bet gan bija ar veselu "scenogrāfiju", mirušo padarot "dzīvu". Piemēram, bērnu bariņā ievietojot mirušo māsiņu vai brālīti, turklāt nereti šim bērnam tika uz aizvērtajiem plakstiņiem uzzīmētas acis, lai tas neatšķirtos no saviem dzīvajiem radiniekiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
