Vai tās bija derīgas kaujai? Vai tomēr pārāk smagas un neērtas, tāpēc pielietojamas vien ceremoniāliem nolūkiem? Gadiem ilgi arheologi un vēstures pētnieki prātojuši, kam īsti tika izmantotas Dendras bruņas. Nu interesantā eksperimentā, iesaistot 13 Grieķijas armijas jūras kājniekus, esam vairākus soļus tuvāk atbildei.
Netālu no Dendras ciema Peloponēsā, Grieķijā, ir Mikēnu civilizācijas perioda apbedījumu vieta. Arheoloģiskie izrakumi te sākti pagājušā gadsimta 20. gados. 1960. gadā atrasts no vara sakausējuma plāksnēm izgatavots bruņu tērps, kas arheologus pārsteidza ar savu labo stāvokli. Aizvien tas ir viens no vislabāk saglabājušamies un pilnīgākajiem bronzas laikmeta bruņu tērpiem, kas Eiropā atrasts. Tērps sastāv no 15 atsevišķām, kaltām vara sakausējuma plāksnēm, kuras kopā saturēja ādas sloksnes. Nēsātāja galvu pasargāja ķivere, kas rotāta ar no mežakuiļa ilkņiem izgatavotām plāksnēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
