Karavīri aizraujošā eksperimentā pārbauda 3500 gadus senu bruņu spējas

Netālu no Dendras ciema Peloponēsā, Grieķijā, ir Mikēnu civilizācijas perioda apbedījumu vieta. Arheoloģiskie izrakumi te sākti pagājušā gadsimta 20. gados. 1960. gadā atrasts no vara sakausējuma plāksnēm izgatavots bruņu tērps, kas arheologus pārsteidza ar savu labo stāvokli. Aizvien tas ir viens no vislabāk saglabājušamies un pilnīgākajiem bronzas laikmeta bruņu tērpiem, kas Eiropā atrasts. Tērps sastāv no 15 atsevišķām, kaltām vara sakausējuma plāksnēm, kuras kopā saturēja ādas sloksnes. Nēsātāja galvu pasargāja ķivere, kas rotāta ar no mežakuiļa ilkņiem izgatavotām plāksnēm.

Kopš Dendras tērpa atrašanas arheologi prātojuši, cik praktisks tas varēja būt kaujā. Agrīnie eksperimenti ar bruņu reprodukcijām liecinājuši, ka ilgstošām cīņām šis tērps neesot derīgs. Vai tas bijis tikai ceremoniāliem nolūkiem? Vai varbūt vien tiem elites karavīriem, kas kaujās devās kaujas ratos, bet ne kājniekiem?

Pētnieku grupa no Tesālijas Universitātes Grieķijā un Birmingemas Universitātes Apvienotajā Karalistē veikusi vērienīgu eksperimentu, kas šos priekšstatus apgāž. Kas gan labāk spētu pārbaudīt šo seno karavīru izmantoto bruņu lietderību, ja ne mūsdienu karavīri? 13 Grieķijas armijas jūras kājnieki dabūja kārtīgi pasvīst 11 stundu garās cīņās, tērpušies Dendras bruņu reprodukcijās.

Rakstiskā veidā nav saglabājušās vēsturiskas liecības par bruņu lietojumu, kaujas apstākļiem, kaujas laukā izmantoto taktiku, kauju ilgumu un citiem šim eksperimentam svarīgiem aspektiem. Zinātniekiem nācās improvizēt un pieķerties pie vienīgā avota, kur gūt kaut aptuvenu priekšstatu – "Iliādas". Eposs, kas vēsta par Trojas kara notikumiem, tapis 500 gadus pēc paša kara. Pētnieki apzinās, ka Homēram piedēvētā eposa uzdošana par precīzu Trojas kara notikumu atspoguļojumu izsauks neticību un skepsi. "Taču "Iliādā" tomēr ir aprakstīti tādi kaujas aspekti, par kuriem mēs zinām – tie eksistēja Mikēnu civilizācijas periodā," izdevumam "National Geographic" skaidro Birmingemas Universitātes arheologs Kens Vordls.

Grieķijas jūras kājnieki pirms simulācijām tika pie kārtīgas mikēniešu karavīra maltītes – maizes, liellopa gaļas, kazas siera, zaļajām olīvām, sīpoliem un sarkanvīna. Tam sekoja 11 stundu ilgas simulācijas, rekonstruējot cīņas, kādas varētu būt notikušas vēlīnajā bronzas laikmetā Grieķijā, smeļoties iedvesmu no "Iliādas". Tika kontrolēta pat temperatūra, izmantojot labākās aplēses par tā laika klimatu minētajā reģionā. Kājnieki Dendras bruņās cīkstējās 24 līdz 29 grādu karstumā un 70-85% relatīvajā mitrumā

Brīvprātīgie grieķu karavīri izspēlēja gan kājnieku divcīņu scenārijus, gan dueli starp kājnieku un karavīru kaujas ratos, gan citas sadursmes. Izrādās, Dendras bruņu paskats ir maldinošs. Labi pabarotam, fiziski spēcīgam karavīram tās nav nedz par smagu, nedz par apgrūtinošu, lai ilgstoši spētu cīnīties. Vienlaikus tās arī nodrošināja gana labu aizsardzību, pētnieki raksta zinātniskajā žurnālā "PLOS One" publicētajā darbā. Šādas bruņas bija tam laikam ļoti modernas un elites karavīriem kaujas laukā nodrošināja būtiskas priekšrocības.