Baiss divu sakropļotu skeletu atradums ļauj secināt, ka pirms vairāk nekā 2000 gadiem Ķīnā kā soda veids tika izmantota ekstremitāšu amputācija, vēsta populārzinātniskais portāls "Science Alert".
Vienam skeletam, visticamāk, vīrietim, kuru pētīja paleoantropologs Cjaņs Vans no Teksasas Universitātes un viņa kolēģi, trūka kreisās pēdas un apmēram piektdaļas no apakšstilba, līdz ar to kreisā kāja bija par astoņiem centimetriem īsāka nekā labā.
Otra skeleta, kas arī varētu būt vīrietis, labajā kājā trūka tikpat garš kaula fragments, bet griezums bija līdzenāks. Abu vīriešu ekstremitātes amputētas līdzīgā garumā, atšķirība ir dažos centimetros.
Skeletu vecums ir no 2300 līdz 2500 gadiem, tie atrasti netālu no Saņmeņsja, Henaņas provincē, Ķīnā, un atbilst Austrumu Džou dinastijas laikam, kuras valdnieki pārvaldīja daļu Ķīnas no 771. līdz 256. gada pirms mūsu ēras.
"Šis atklājums kopā ar dažiem iepriekšējiem atklājumiem apstiprina vēsturiskus likuma un soda mērus", kādi tika pielietoti Austrumu Džou dinastijas laikā, teikts pētījumā, ko Vans un viņa kolēģi publicēja žurnālā "Archaeological and Anthropological Sciences" šā gada martā.
Pēc kauliem vien nav iespējams noteikt, par ko šie divi vīrieši tika apsūdzēti. Tomēr, pamatojoties uz vēsturiskiem dokumentiem, Vans pieļauj, ka viens vīrietis varētu būt saņēmis bargāku sodu nekā otrs, jo labās kājas amputācija bija paredzēta nopietnākiem pārkāpumiem. Vēl smagāki noziegumi paredzēja abu pēdu amputāciju, norāda pētnieks.
Skeleta atliekas ir pierādījums prasmīgai amputācijai, un, neskatoties uz to, ka tas bija sods, notikusi arī tālāka ārstēšana, lai atvieglotu vīriešu atveseļošanos. Abi, visticamāk, pēc tam nodzīvoja vēl vairākus gadus, jo kāju kaulos novērojamas dzīšanas pazīmes. Saskaņā ar pētnieku analīzi vīriešiem, iespējams, bija pietiekami augsts sociālais statuss, lai viņus pēc tam ārstētu un rehabilitētu.
Tā kā amputācija kā sods nebija nekas neparasts, viņi, iespējams, atgriezās normālā sociālajā dzīvē un pēc nāves tika pienācīgi apglabāti.
Mirušie bija guldīti divslāņu zārkos, kas novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā – tā ir orientācija, kas parasti bija paredzēta augstākās sabiedrības klases pārstāvjiem. "Parastie" ļaudis tika apglabāti mazākās, austrumu-rietumu virzienā orientētās kapenēs.
Apbedījumā atrastie priekšmeti, kā arī izotopi kaulos, liecina, ka vīrieši ēduši ar olbaltumvielām bagātu uzturu; arī tas norāda, ka viņi bija elites pārstāvji, iespējams, zema līmeņa ierēdņi.
Amputācija tika izmantota dauzās senajās kultūrās, agrākais dokumentētais gadījums ir bērns, kurš dzīvoja pirms 31 000 gadiem Borneo salā Indonēzijā un kuram vairākus gadus pirms nāves tika ķirurģiski noņemta kreisā pēda.
Citkārt ekstremitātes noņemtas medicīnisku iemeslu dēļ. Piemēram, 18. un 19. gadsimtā Spānijā šādu praksi piekopa inficētas brūces dēļ vai, lai ārstētu tādas slimības kā diabēts Senajā Ēģiptē.
Runājot par šiem diviem ķīniešiem, kuri par saviem nezināmajiem noziegumiem samaksāja ar savām ekstremitātēm, Vans saka: "Šie gadījumi senās Ķīnas sociālajā un arheoloģiskajā kontekstā bagātina mūsu izpratni par sodu likumiem un to īstenošanu, medicīniskās aprūpes iespējām un vispārējo labvēlīgo attieksmi pret tiem, kuri tika sodīti atbilstoši likumam."