Hanibāls Lekters. Kādi noziedznieki iedvesmoja elegantā kanibāla tēlu

Jebkuru literāru tēlu veido vai nu kāds viens konkrēts cilvēks, vai dažādu personu dažādas īpašības, kas "salipinātas" kopā atbilstoši autora iecerei. Filmu scenāriji bieži tiek balstīti patiesos notikumos un izmantoti reāli prototipi. Bet kā bija ar Hanibālu Lekteru? Tēla autors, amerikāņu rakstnieks un žurnālists Tomass Hariss ilgu laiku apgalvoja, ka Lekteram nav viena konkrēta prototipa. Līdz 2013. gadam…

Mēs, baltieši, varētu just tādu kā nelielu lepnumu par Hanibālu Lekteru, jo pēc autora ieceres viņš dzimis tepat kaimiņos, Lietuvā, 1933. gada 20. janvārī, piedzīvojis tur nacistu un padomju okupāciju. Hanibāla tēvs ir augstdzimis lietuvietis, bet māte ir no aristokrātiskas itāļu dzimtas – no tās arī nāk absolūti nelietuviskais zēna vārds "Hanibāls".

Neatgriezenisku ietekmi uz Hanibālu atstāj bērnībā pieredzētās šausmas, kad nacisti zēna acu priekšā nogalina viņa vecākus un mazo māsiņu, turklāt pēdējo izvārot virumā, ko liek ēst arī Hanibālam. Zēns pēc tā pārstāj runāt un vēlāk piedzīvo vardarbību un ņirgāšanos padomju bērnu namā – te rodas aizmetņi vēlākā slepkavas naidam pret rupjiem cilvēkiem. Runājot par atveidoto varoni, sers Entonijs Hopkinss izteicies, ka Hanibāls Lekters ir "slepkavu Robins Huds", kurš nogalina "nedziedināmus rupekļus".

Tomass Hariss ilgu laiku noliedza, ka Lekteram būtu kāds konkrēts prototips, jo viņš, jaunībā būdams žurnālists, veidoja aprakstus un intervijas no cietumiem un redzējis gana daudz "iedvesmojošu" tipāžu.