Senajiem romiešiem patika visādi neparasti "pričendāļi", ko tagad atrod gan profesionāli arheologi, gan amatieri. Viens no šādiem mistiskiem priekšmetiem uziets Anglijā. Zinātnieki joprojām nav noskaidrojuši, ko romieši ar to darījuši.
Amatieru arheologu grupa no Linkolnšīras izrakumos atradusi līdz šim lielāko romiešu dodekaedru, kura pielietojums joprojām ir mīkla, ziņo raidsabiedrība CNN. Dodekaedrs jeb divpadsmitskaldnis ir regulārs daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir regulāri piecstūri. Titulbildē pa kreisi un tālāk fonā redzami divi dodekaedri, bet labajā apakšējā stūrī – ikosaedrs jeb regulārs daudzslakdnis, kura 20 skaldnes veido vienādmalu trijstūri.
Nortona Disneja vēstures un arheoloģijas grupas arheologu atradums ir viens no 33 zināmajiem dodekaedriem, kas atrasti romiešu savulaik pārvaldītajās teritorijās Lielbritānijā, un no visiem šis ir vislielākais. Kopumā Eiropā atrasti vairāk nekā 130 šādi objekti. Dodekaedrs ir apmēram astoņus centimetrus augsts, dobs, un tā skaldnēs ir dažādu izmēru caurumi. Tas izsgatavots no vara sakausējuma, kura satāvā ir 75% vara, 7% alvas un 18% svina.
Neparastais priekšmets līdz septembrim būs apskatāms Linkolnas muzejā.
Linkolnšīras dodekaedrs ir unikāls ne tikai ar savu izmēru, bet arī ar to, ka ir lieliski saglabājies un nav nedz bojāts, nedz deformējies. Taču arī šis artefakts nav pietuvinājis vēsturniekus atbildei uz jautājumu, ko romieši iesāka ar šiem divpadsmitskaldņiem.
Tas ir nozīmīgs atradums arī tāpēc, ka dodekaedru atklāja "in situ" jeb oriģinālajā atrašanās vietā, kur tas apmēram pirms 1700 gadiem tika ievietots speciāli izraktā vai dabiskā bedrē kopā ar 4. gadsimta romiešu keramiku.
Nortona Disneja vēstures un arheoloģijas grupas sekretārs Ričards Pārkers raidorganizācijai CNN norādījis, ka romiešu literatūrā nav atrasti nekādi apraksti par dodekaedriem. Tie nav attēloti arī tā laika mozaīkās, kas bieži ļauj izprast romiešu sadzīvi un paražas. Visi līdz šim atrastie dodekaedri ir dažādu izmēru. Tātad versija, ka tie varētu būt izmantoti kā mērinstruments, šķiet maz ticama. Linkolnšīrā atrastajam nav arī nekādu nolietojuma pazīmju, līdz ar to diez vai tas būtu izmantots kā darbarīks, norāda Pārkers.
Taču viena versija amatieru arheologiem ir gan. Visticamāk, tas bijis priekšmets ar reliģisku vai rituālu nozīmi.
"Romieši bija ļoti māņticīgi, un bieži izmantoja dažādās zīmes, kas ļāva viņiem pieņemt pareizākos lēmumus ikdienas dzīvē."
"Šāda dodekaedra izgatavošanai tika patērēts milzīgs laiks, enerģija un prasmes, tāpēc tas netika izmantots ikdienišķiem mērķiem, it īpaši, ja pieejami alternatīvi materiāli, kas sasniegtu to pašu mērķi," teikts biedrības paziņojumā.
Viena no pazīmēm, kas apstiprina šo versiju, – objekts tika atrasts netālu no nelielas romiešu jātnieka dieva figūriņas, kurai ir "izteikti reliģiska nozīme", saka Pārkers. Šo artefaktu 1989. gadā atrada ar metāla detektoru, un šādas figūriņas bieži uzietas tempļu vietās.
Grupa plāno šogad atgriezties izrakumu vietā, lai tupinātu strādāt. Pārkers cer, ka tas palīdzēs saprast, kā senie romieši šo teritoriju izmantoja. Viņš esot pārliecināts, ka dodekaedru noslēpums tiks atrisināts, jo šis objekts tika atrasts arheoloģisko izrakumu apgabalā, kamēr "daudziem no tiem, kas tika atrasti pirms 200 vai 300 gadiem, nebija nekāda konteksta ar vietu, kur tie tika atrasti."
"Tas ir diezgan sarežģīts stāsts, kuru mēs tikai sākam risināt," viņš piebilda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
