Ilgus gadus šim šķietami necilajam papirusa gabaliņam pētnieki pārāk lielu uzmanību nepievērsa. Tas desmitgadēm ilgi atradās Kārļa fon Osecka vārdā nosauktā akadēmiskajā bibliotēkā Hamburgā, Vācijā, un nešķita nekas interesants un īpašs. Vien nupat nācis klajā, ka tas patiesībā ir senākā mums zināmā rakstiskā liecība par Jēzus bērnības gaitām, raksta "New York Post".
Manuskripta fragments bibliotēkas arhīvā iegrāmatots ar nosaukumu "P.Hamb.Graec.1011". Nav brīnums, ka tas ilgu laiku plauktos krāja putekļus, pamatīgāk neizpētīts. Ja nosaukums būtu "Jēzus bērnības memuāri", tad droši vien stāsts būtu pavisam cits, un šis būtu visvairāk pētītais papirusa gabaliņš Hamburgas akadēmiskajā bibliotēkā.
Neieslīgstot debatēs par to, vai Jēzus vispār bija reāla vēsturiska persona (drošticamu pierādījumu tam ārpus Bībeles tekstiem nav pārāk daudz), nav noliedzama viņa tēla milzīgā ietekme uz pasaules attīstības gaitu daudzu gadu simtu garumā.
Minētais teksts ir fragments no Toma evaņģēlija. Tas ir apokrifs – sens, anonīms un ar Bībeles sižetiem saistīts teksts, ko oficiālā baznīca neatzīst. Proti, tas nav iekļauts kristiešu kanonā. Līdz šim senākā pierakstītā Toma evaņģēlija liecība bija no 11. gadsimta, taču Hamburgas bibliotēkā uzietais fragments tapis laika posmā starp ceturto un piekto gadsimtu mūsu ērā. Tādējādi pētnieki uzskata, ka tas varētu būt daudz tuvāks oriģinālam, kas savukārt varētu būt tapis ap mūsu ēras otro gadsimtu.
Fragments pierakstīts uz neliela papirusa gabaliņa – tas ir 11 centimetrus garš un piecus centimetrus plats. Tekstu veido 13 grieķu valodā rakstītas rindas, un katrā ir ap 10 burtiem. Pētnieki ilgi domājuši, ka tā ir vien nenozīmīga kāda ikdienišķa dokumenta daļa. Piemēram, iepirkumu saraksts vai privātas sarakstes fragments. Galvenokārt tāpēc, ka rokraksts bijis visai neveikls. Ne tāds, kāds piedienētu skolotiem svēto tekstu pierakstītājiem.
"Salīdzinot tekstu ar jau zināmiem šī evaņģēlija paraugiem, mēs nu varam apstiprināt, ka šī ir vissenākā pierakstītā versija," skaidro Humbolta Universitātes Berlīnē seno tekstu pētnieks Lajošs Berkss. Ne tikai tas ir būtiski. Šis arī vedina domāt, ka oriģināli šis evaņģēlijs pierakstīts grieķiski. Fragments ir nepilnīgs, taču analīze liecina, ka tā ir daļa no Toma evaņģēlija, kurā stāstīts par Jēzus bērnības gaitām, tostarp par vienu no viņa paveiktajiem "brīnumiem". Proti, kur Jēzus rotaļājies pie upes un no māla izgatavojis zvirbuļus. Kad Jāzeps esot Jēzu sarājis par šādu niekošanos svētdienā, tobrīd piecus gadus vecais Jēzus esot sasitis kopā plaukstas, un māla zvirbuļi tapuši dzīvi.
Nez, kādi vēl apslēpti rakstītās vēstures dārgumi glabājas Hamburgas bibliotēkas plauktos, slēpjoties zem neko daudz neizsakošiem nosaukumiem? Varbūt pēdējais laiks tā kārtīgi pārskatīt visu krājumu?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
