Iespējams, beidzot izprasts 4000 gadus senās Sīhendžas uzdevums

Vairumam būs zināma slavenā Stounhendža – megalītiskā struktūra Viltšīrā, Apvienotajā Karalistē. Pētnieki aizvien diskutē par tās funkciju, un nesen parādījusies pat iespēja pārbaudīt tās saikni ne tikai ar Saules ritējumu, bet arī ar Mēness ciklu. Kaut izmērā ne tuvu tik grandioza, bet pēc formas visai līdzīga, Apvienotajā Karalistē uzieta vēl viena sena apļveida būve. Tikai no kokiem, ne akmeņiem celta, un izvietota tuvu jūrai, tāpēc iesaukta par Sīhendžu (no angļu val. "sea" – jūra). Arī par šīs senās būves jēgu vienprātības vēl nav. Taču parādījusies jauna versija.

Šo struktūru, kas tapusi bronzas laikmeta sākumposmā, Norfolkas piekrastē atrada 1998. gadā. Līdz tam to klāja pludmales smiltis. Struktūras centrā atradās ar saknēm augšup apgriezts ozola celms, ko ieskāva pieci lieli ozolkoka baļķi, izvietoti pakava formā. Līdzīgi kā Stounhendžas apļa vidū esošie bloki. Tos savukārt ieskāva 55 šķelti ozolkoka baļķi. 1999. gadā šo struktūru pārveda uz muzeju. Visa būve tik labi saglabājusies, jo to no jūras pasargāja kāpas, kā arī koku laika gaitā lēnām pārklāja kūdras slānītis, saudzējot no sapūšanas.

Pētnieki iepriekš sprieduši, ka Sīhendža bijusi vieta, kur bronzas laikmeta cilvēki novietojuši mirušos, lai tos pamazām noknābā maitasputni. Tomēr jauna versija ir tuvāka nozīmei, ko zinātnieki piešķir arī iespaidīgākajai akmens "māsai" Stounhendžai. Proti, šī būve celta saskaņā ar Saules ciklu. Iespējams, nolūkā ietekmēt gadalaiku ritējumu. Taču interesantas ir nianses, kā tā laika cilvēki cerējuši savus nodomus īstenot.

Aberdīnas Universitātes arheologs Deivids Nenss uzskata, ka šī celtne tapusi laikā, kad klimats bija spēji pamainījies. Ģeoloģiskie dati liecina, ka tolaik šajā apgabalā valdījis ilgstošs periods ar zemāku temperatūru. Vasaras bijušas īsākas, bet ziemas – īpaši bargas. Pavasaris iestājies vēlāk nekā ierasts. Tas pamatīgi apgrūtinājis piekrastē dzīvojošo cilvēku ikdienu, Nenss spriež medijiem izplatītā paziņojumā.

Šī būve pēc Nensa domām bijusi rituālu vieta, kur mēģināts piesaukt garākas vasaras. Te lomu, iespējams, spēlējis putns, kas pazīstams arī latviešu ticējumos ar saviem mūža ilguma pareģojumiem. Proti, dzeguze. Saskaņā ar ķeltu mutvārdu folkloru dzeguze Norfolkas piekrastē mītošajiem simbolizējusi auglību. Tās pārstājušas kūkot ap vasaras saulstāvju laiku, lai pēc tam dotos prom uz viņsauli, paņemot vasaru sev līdzi, raksta "The Independent". Lūk, otrādi apgrieztais celms apļa vidū, iespējams, bijis iecerēts kā ligzda dzeguzei, kas tur iespundēta līdz ar visu vasaru. "Mīts vēsta, ka dzeguze ar apgrieztiem spārniem iespundēta ērkšķu krūmā, lai pagarinātu vasaru," spriež Nenss.

Starp citu, netālu no šīs Sīhendžas atrasta vēl viena līdzīga struktūra. Leģendas vēsta, ka tur upurēti valdnieki, ja kopienu piemeklējušas nelaimes. Nensa ieskatā šīs abas būves, kaut katra funkcionāli atšķirīga, tapušas ar vienu nolūku – patriekt ilgstošo aukstumu un paildzināt lauksaimniecībai piemēroto gadalaiku.