Šis atklājums noticis, jo atradēji bijuši apzinīgi un uzreiz saprata – te jāzvana arheologiem. Kāda spāņu ģimene mājas remontdarbu laikā savā īpašumā uzgāja senus apbedījumus. Izrādījās, ka tie glabā pasaulē senāko zināmo vīnu, kas saglabājies šķidrā veidā. Turklāt tas vēl nav viss. Vīnā atrasti vīrieša kauli, vēsta izdevums "The Guardian".
"Jāuzteic nama saimnieku rīcība – viņi uzreiz zvanīja pilsētas arheologiem. Tie ātri vien apjauta, cik šis apbedījums ir nozīmīgs un neparasts. Tas nebija izlaupīts," "The Guardian" stāsta pētījuma vadošais autors Hosē Rafaels Ruizs Arebola, Kordobas Universitātes ķīmiķis. Senie romieši bija lepni ļaudis un vēlējās par savu esību uz šīs pasaules atgādināt arī pēc nāves, tāpēc virs apbedījumiem mēdza uzstādīt ne tikai pieminekļus, bet pat nelielus torņus, lai cilvēki redzētu – te atdusas kāds svarīgs cilvēks. Taču skaidrs, ka šādi acīmredzami turīgu cilvēku apbedījumi arī piesaista kapu izlaupītājus. Šie ir lieliski saglabājušies un 2000 gadus palikuši cilvēka un apkārtējās vides neskarti.
Apbedījumos bija astoņas nišas, un sešas no tām ar urnām kremētiem aizgājējiem.
Urnas izgatavotas gan no kaļķakmens, gan svina un stikla. Par šiem apbedījumiem mediji jau vēstīja pērn, taču toreiz visa uzmanība tika pievērsta kristāla pudelītei vienā no urnām. Tajā bija smaržas ar pačūlijas aromātu. Taču izrādījās, ka tas nav vienīgais šo kapeņu noslēpums. Citā urnā atradās pat kas vēl interesantāks. "Tā bija pilna ar šķidrumu," stāsta "Ruizs Arebola. Un ne tikai šķidrumu. Šķidrumā bija zelta gredzens un arī kremācijas pārpalikumi – vīrieša kauli.
Taču visinteresantākais bija pats šķidrums, kas bija sārti brūnā krāsā. Tas atradās slēgtā stikla traukā, tādējādi nevarēja būt tur nonācis, kapenēm applūstot vai no kondensāta. Pētniekiem bija aizdomas, ka šis šķidrums varētu būt vīns. Uz garšas testu gan neviens neparakstījās, kaut par to arheologi pajokojuši. Taču rūpīgu ķīmisko analīzi gan veica un secināja – šķidruma pH līmenis ir apmēram 7,5 jeb visnotaļ tuvu tam, kāds ir ūdenim. Turklāt šķidrumā atrasti vairāki ķīmiskie elementi, kas raksturīgi no šajā reģionā augošajām vīnogām darītiem vīniem. "Mēs meklējām biomarķierus – šajā gadījumā polifenolus –, kas raksturīgi tieši vīnam, un atradām septiņus tādus. Salīdzinājām tos ar polifenoliem mūsdienās šajā Andalūzijas apgabalā darinātiem vīniem. Tie sakrita, un varējām apstiprināt, ka šis šķidrums ir vīns." Tālāka analīze norādīja, ka tas bijis baltvīns.
A un B attēlos – kapenes; C attēlā – nišā ievietotā urna; D attēlā – urnas svina apvalks; E attēls – urnā atrastais šķidrums, kas izrādījās vīns.
Bet kāpēc vīnā bija kauli? Kā skaidro izdevums "Popular Science", tas Senajā Romā bija viens no apbedīšanas rituāliem, ievietot aizgājēja kaulus vīnā. Tiesa, šāds gods pienācās tikai vīriešiem no augstākajām sabiedrības aprindām. Gluži kā šajās kapenēs apbedītajam, kuru sauca Senicio – par to liecina uz urnas iegravēts vārds. Dižciltīgām sievietēm savukārt urnā līdzi uz viņsauli deva smaržas, smalkus audumus un dārglietas.
Ruiza Arebolas komanda darbu par vīna ķīmisko analīzi publicējusi izdevumā "Journal of Archeological Science: Reports", un īpaši izceļ faktu, ka šis vīns šķidrā veidā saglabājies 2000 gadus. Tādējādi ir kritis pasaulē senākā šķidrā vīna rekords. Iepriekš šis gods bija vīna pudelei no ceturtā gadsimta. Tā glabājas Vēstures muzejā Pfalcā, Vācijā.
Vai rekordu negribējās atzīmēt ar nelielu tostu? Ne kurš katrs varētu palepoties, ka nobaudījis 2000 gadus vecu vīnu. Ruizs Arebola atzinis, ka tieši to ierosinājis izrakumu vadītājam arheologam Huanam Manuelam Romanam. Ķīmiskā analīze arī liecina, ka vīns nav indīgs, taču saprotamu iemeslu dēļ pagaršot tomēr neviens to neņemas. Tajā tomēr ir cilvēka kauli, kas turklāt šķidrumu padarījuši nedaudz duļķainu. "Domāju, to varētu izfiltrēt un pagaršot, taču lai to dara kāds cits," pajoko pētījuma vadošais autors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
