Būvniecības darbu laikā Saksijas-Anhaltas pavalstī Austrumvācijā uzieta viena no lielākajām senu monētu kolekcijām, kas, visticamāk, piederējusi Vetinas pilsētas mēram, vēsta Saksijas-Anhaltas pieminekļu un arheoloģijas pārvalde.
Ierīkojot jaunu kanalizācijas vadu kādai senai ēkai Vetinā, būvnieki maija beigās uzgājuši iespaidīgu "apslēpto mantu" – 285 sudraba monētas, kas kaltas laika posmā no 1499. līdz 1652. gadam.
Lai arī lielāko daļu atraduma veido vietējās sakšu kūrfirstu un hercogu monētas, krājumā ir sudraba dālderi no Svētās Romas impērijas, kā arī ārzemju nauda. Īpaši vērtīgi ir ļoti retie Šrekenbergas graši, 1630. gadā kalti itāļu skudo un Torskānas hercoga kaltuvē izlaisti dālderi jeb "tallero". Pēc gadsimtiem ilgas atrašanās zemē monētas nosūbējušas zaļganas.
Arheoloģijas eksperti uzskata, ka nauda norakta pēc Trīsdesmitgadu kara (1618. – 1648.), kas bija viens no sava laika lielākajiem militārajiem konfliktiem Eiropā un prasīja apmēram astoņu miljonu cilvēku dzīvību.
Pamatojoties uz kolekcijā esošo monētu klāstu, eksperti secinājuši, ka krājums, iespējams, piederēja Johanam Dondorfam, kurš 1660. gadu beigās bija Vetinas mērs un bija viens no pilsētas "bagātākajiem pilsoņiem", teikts pārvaldes paziņojumā. Jo laikā, kad monētas tika deponētas, nams šajā ielā piederēja Dondorfam. Ienākumus mērs lielākoties guva no lauksaimniecības, vīnkopības un alus darīšanas.
Ēka, pie kuras atrastas vētīgās monētas.
Vetina bija "ļoti bagāta aldaru pilsēta Trīsdesmitgadu kara laikā un pēc tā", arī Dondorfa valdīšanas laikā. Pa īstam mēra bagātība kļuva novērtējama pēc viņa nāves 1675. gadā. Kad tiesa novērtēja Dondorfa īpašumu, tika konstatēts, ka viņš uzkrājis vairāk nekā 2500 tāleru un 500 dukātu (zelta monētas), ko bija paslēpis pa visu māju. Tagad skaidrs, ka mērs daļu savas bagātības bija noslēpis vēl tālāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
