Neparasti klinšu zīmējumi Venecuēlā liek zinātniekiem domāt par "nezināmu civilizāciju"

Lai gan līdzīgi klinšu mākslas piemēri zināmi daudz kur Dienvidamerikā, šie "attiecas uz jaunu kultūru, kas iepriekš nav bijusi zināma", saka arheologs un Simona Bolivāra Universitātes pētnieks Hosē Migels Peress-Gomess.

Daži no šiem zīmējumiem, kurus pētnieki sauc par "piktogrammām", zīmēti ar sarkanu krāsu un attēlo ģeometriskus motīvus, piemēram, punktu līnijas, krusteniskas rindas, zvaigžņu formas rakstus un taisnas līnijas, kas savienojas, veidojot dažādus zīmējumus. Ir arī vienkārši lapu attēlojumi un cilvēku figūru zīmējumi. Turklāt daži attēli, ko sauc par petroglifiem, iegrebti klintī, un arī tajos redzami dažādi ģeometriski motīvi.

Nav skaidrs, kāds bijis šo zīmējumu mērķis. "Ir gandrīz neiespējami iekļūt to cilvēku prātos, kuri dzīvoja pirms tik daudziem [tūkstošiem] gadu," saka Peress-Gomess, piebilstot, ka šīm zīmēm "noteikti bija rituāla nozīme". Piemēram, zīmējumi var būt saistīti ar dzemdībām, slimībām, dabas atjaunošanos vai labām medībām. Vietas, kur tika radīta klinšu māksla, "visticamāk, bija nozīmīgas tāpat kā baznīcām ir nozīme mūsdienu cilvēkiem," piebilda Peress-Gomess.

Lai gan nav precīzi zināms, cik veci ir šie konkrētie zīmējumi, līdzīga klinšu māksla Brazīlijā ir datēta pirms aptuveni 4000 gadiem. Tomēr Peress-Gomess uzskata, ka Venecuēlas eksemplāri varētu būt senāki.

Šī vieta, iespējams, bija "nulles punkts", kur šī noslēpumainā kultūra radās un attīstījās, saka Peress-Gomess. Vēlāk tā izkliedējās līdz tik tālām vietām kā Amazones upe, Gviāna un pat Kolumbijas dienvidi, kur ir klinšu māksla, līdzīga jaunatklātajiem piemēriem Venecuēlā.

Kanaimas nacionālais parks, kas ir aptuveni Beļģijas lielumā, ietver plašas mežu un kalnu platības. Viena no parka "zvaigznēm" ir Eņģeļu ūdenskritums – augstākais ūdenskritums pasaulē.