Arheologi izrakumos Norvēģijas dienvidos atraduši akmens apļu veidojumus no bronzas un dzelzs laikmeta, kas sevī slēpj baisu noslēpumu – mazu bērnu mirstīgās atliekas, vēsta vietējie mediji.
Izrakumi notika 2023. gadā apmēram 80 kilometrus uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Oslo, netālu no Zviedrijas robežas. Tur arheologi zem augsnes virskārtas atklāja 40 apaļus un ovālus akmens krāvumus, metru līdz divus metrus diametrā, kuru centrā atradās apdeguši kauli. Tagad pēc kaulu analīzes ir noskaidrots, ka tur pārsvarā apbedīti bērni, raksta portāls "Science Norway".
Šāds apbedījumu lauks ir unikāls visas Eiropas kontekstā, uzsver Norvēģijas Kultūras vēstures muzeja speciālisti. Sākotnēji arheologi pētīja teritoriju netālu no akmens laikmeta apmetnes, kad uzdūrās vienam no apaļajiem akmens veidojumiem.
Kaulu analīze parādīja, ka apbedījumi šajā vietā veikti vairāku gadsimtu garumā. Tur apbedītie bērni miruši laika posmā no 800. līdz 200. gadam p.m.ē. Daudzi no tiem bija zīdaiņi, citi vecumā no trim līdz sešiem gadiem.
"Kaulu vecums rāda, ka šī vieta apbedījumiem izmantota ilgu laiku, līdz ar to šie bērni nevarēja būt miruši vienā laikā kādas dabas katastrofas vai epidēmijas rezultātā," norāda muzeja arheoloģe Guro Fosuma.
Šie apbedījumi ir būtisks informācijas avots par to, kā cilvēki dzīvoja agrākos laikos. Taču pašam par sevi apbedījuma laukam nebija lielas izziņas vērtības, tādēļ izrakumi tur ir izbeigti, jo nepieciešamā izpēte ir veikta.
Nākamais solis būs apbedījumos atrasto priekšmetu izpēte. "Keramikas fragmentu analīze var mums daudz ko pastāstīt. Nešķiet, ka visi trauki bija paredzēti sadedzinātajiem kauliem; daži bija novietoti starp apbedījumiem, un mēs ļoti alkstam uzzināt, kas tajos atradās," saka Fosuma.
Agrajā Ziemeļu bronzas laikmetā un pirmsromiešu dzelzs laikmetā bija ierasts mirušos kremēt. Pēc tam dažas apdegušo kaulu atliekas tika apraktas bedrē vai izkaistītas zemē. Pēc tam virs šīs vietas izlika akmeņus, bieži spirāles vai apļa formā.
Lai gan ir atrastas daudzas līdzīgas apbedījumu vietas, šī bija intriģējoša, norāda speciāliste.
"Visā šajā vietā bija kaut kas īpašs. Apbedījumi atrodas ļoti tuvu viens otram. Tie noteikti atradās atklātā ainavā, tuvumā bija ceļi, tāpēc visi par tiem zināja. Ēdienu gatavošanas bedres un ugunskuru vietas apkārt liecina, ka saistībā ar apbedījumiem notika pulcēšanās un ceremonijas. Turklāt visi kapi bija tik glīti un rūpīgi izveidoti. Katrs akmens tika atnests no citas vietas un precīzi novietots veidojumā. Mēs prātojām, kurš varētu būt pielicis tik daudz pūļu," saka muzeja arheoloģe.
"Kad tika saņemti analīzes rezultāti, atklājās [apbedījumu] jēga: tie bija mazu bērnu kapi. Tāpēc viss tika izdarīts ar tik lielu rūpību," saka Fosuma.
Tomēr pēc šī ievērojamā atklājuma arheologiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu: kāpēc bērni tika apglabāti atsevišķi? Kāpēc šajā vietā? Un kā viņi saglabāja šo tradīciju vairāku gadsimtu garumā?
Mēs nezinām, kādi uzskati bija šiem cilvēkiem, kāpēc mirušie tika sadedzināti un apglabāti. Iespējams, viņi uzskatīja, ka ķermenis ir jāiznīcina un jāpārveido caur uguni, lai atbrīvotu dvēseli.
"Varbūt šīs tradīcijas un rituāli bija domāti, lai godinātu un pieminētu mirušos. Mēs tā darām arī tagad: caur rituāliem un piemiņas zīmēm atceramies tos, kas dzīvoja pirms mums," saka Fosuma.
Fosuma īpaši izceļ faktu, ka vīriešiem, sievietēm un jo īpaši bērniem bija savi kapi un gadsimtiem ilgi visi tika apglabāti līdzvērtīgi.
"Šķiet, ka sociālā struktūra tolaik bija vienlīdzīgāka, jo starp kapiem nebija daudz atšķirību. Tika izmantoti viena veida kapi, kapu priekšmeti un apbedīšanas veids. Tas liecina par sabiedrību, kurā kopienai bija svarīga nozīme," viņa saka.
Tikai viens no apbedījumiem ir datēts ar mūsu ēru. Kopš tā brīža apbedīšanas prakse pakāpeniski mainījās, hierarhijas un lielie kapu uzkalni bija paredzēti tikai tiem, kam ir augsts statuss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
