"Ledus vīra" Ecija daudzie tetovējumi radīti, izmantojot mūsdienās visbiežāk pielietotās tetovēšanas tehnikas manuālu versiju, liecina jaunākie pētījumi.
Ecijs ir viena no slavenākajām mūmijām, kas ļāvusi zinātniekiem iegūt vērtīgu informāciju par cilvēku dzīvi pirms vairāk nekā 5000 gadiem. Eciju uzgāja tūristi 1991. gadā kalnu pārejā netālu no Itālijas un Austrijas robežas, kur viņa ķermenis ledājos bija mumificējies tūkstošiem gadu un lieliski saglabājies. Kopš tā laika pētījumos atklāti daudzi viņa dzīves aspekti, tostarp lietotie instrumenti un ieroči, apģērbs un pat pēdējā ieturētā maltīte, kā arī tetovējumi.
Ecijs bija bagātīgi "apzīmēts", šobrīd izpētīts 61 tetovējums, un atklāts, ka tetovēšanā izmantota ļoti mūsdienīga metode. Lai gan sākotnēji tika uzskatīts, ka zīmējumi veidoti, iegriežot ādā un ierīvējot iegriezumā sodrējus, šķiet, ka tā tas nav noticis, uzskata pētījuma vadošais autors Ārons Deters-Volfs, seno tetovējumu eksperts Tenesī štata Vides un dabas aizsardzības departamentā.
Tetovējumi tā vietā ir "iesisti" ar roku, nevis caur iegriezumu vai kādā citā stilā," portālam "Live Science" pastāstīja Deters-Volfs.
Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā "European Journal of Archaeology", tetovējumi, kas iesisti ar roku, ietver ādas caurduršanu ar īlenu vai adatu, un šai metodei ir zināmas līdzības ar mūsdienu modernajām tetovēšanas mašīnām.
Jaunajā pētījumā zinātnieki salīdzināja Ecija tetovējumus ar mūsdienu tetovējumiem, kas tika izveidoti uz cilvēka ādas un detalizēti aprakstīti 2022. gada pētījumā, kurā tika pētītas dažādas senas tetovēšanas metodes.
Šajā pētījumā tika apskatīti dažādi tetovējumi – iesisti ar roku, caur iegriezumiem, iesitot līnijas un punktus ar īpašu "āmuru", kādu tradicionāli izmanto Klusā okeāna reģionā, un zemādas tetovējumi, kuros izmanto pigmentētu diegu, lai "izšūtu" ādu, šī metode raksturīga inuītu tautām. Tetovēšana notika uz Denija Rideja, Jaunzēlandes profesionālā tetovēšanas mākslinieka un abu pētījumu līdzautora, kājas.
Salīdzinājumi parādīja, ka neviens no Ecija tetovējumiem nebija veidots, iegriežot ādu, saka Deters-Volfs. Tā vietā Ecija tetovējumi sakrita ar roku iesistiem tetovējumiem, kuros pigments – Ecija gadījumā melni sodrēji – saglabājas sīkos punktos ādā.
Deters-Volfs sacīja, ka ar roku durto tetovējuma līniju forma ir atkarīga no izmantotā instrumenta gala formas, un šķiet, ka Ecija tetovējumi veidoti ar īlenu – rīku caurumu caurduršanai ādā, kas parasti rada nedaudz lielākus caurumus nekā tie, ko veido adata.
Iespējams, ka citās arheoloģiskajās vietās tetovēšanas rīki ir nepareizi klasificēti kā parastie instrumenti, norāda pētnieks.
Ecija tetovējumiem nav acīmredzamas simboliskas nozīmes, atšķirībā no dažiem senajiem peruāņu vai skitu tetovējumiem; iepriekšējie pētījumi liecina, ka daudzi Ecija tetovējumi varētu būt bijuši terapeitiski, kā medicīniska ārstēšana.
Daudzi Ecija tetovējumi attēlo paralēlas līnijas un plusa zīmei līdzīgas atzīmes un jebkuram no tiem – vai nevienam – varētu būt bijusi kāda nezināma simboliska nozīme, pieļauj Deters-Vulfs. Viņš arī atzīmē, ka lielāko daļu Ecija tetovējumu nemaz neredzētu, jo tos klātu viņa apģērbs, taču būtu redzams, piemēram, rokassprādzes stila zīmējums ap viņa kreisās plaukstas locītavu.
Marko Samadelli, kurš pēta Ecija mirstīgās atliekas Itālijas Mūmiju pētījumu institūtā Bolcāno, netālu no vietas, kur tās tika atrastas, uzskata, ka jaunajam pētījumam ir "augsts zinātniskais standarts".
"Autori neapgalvo ar absolūtu pārliecību par punkcijas tetovēšanas tehniku ar viena gala instrumentu, bet sniedz plašus un ticamus skaidrojumus," viņš komentē vēstulē "Live Science".
Samadelli nav iesaistīts jaunākajā pētījumā, bet ir vadījis rūpīgu Ecija tetovējumu izpēti. Zinātnieks atbalsta domu, ka daudzi vai lielākā daļa "ledus cilvēka" tetovējumu tika izgatavoti terapeitiskos nolūkos.
"Fakts, ka ne visi tetovējumi ir uz brūču vai slimību vietām, nenozīmē, ka tiem tāpēc ir jābūt simboliskai nozīmei, bet gan to, ka to korelācija, iespējams, vēl nav noteikta," viņš saka.