Fantastikas filmās gareni olveida galvaskausi parasti norāda uz ārpuszemes izcelsmi, bet patiesībā šāda galva bija "modē" arī Zemes iedzīvotājiem, turklāt mums kaimiņos – Skandināvijā.
Mākslīga galvaskausa deformācija senatnē bija ierasta prakse daudzās civilizācijās. Šādas liecības atrastas gandrīz visos kontinentos, taču līdz šim tika uzskatīts, ka senie skandināvi vairāk aizrāvās ar citiem ķermeņa modificēšanas trendiem. Piemēram, pagājušā gadsimta 90. gados nāca klāt atradumi, kas norādīja uz zobu slīpēšanu. Tagad atrasti pierādījumi, ka vikingi, iespējams, piekopa arī mērķtiecīgu galvaskausu deformāciju.
Izrakumos vietā, kas reiz bijusi bagāta vikingu apmetnē Zviedrijai piederošajā Gotlandes salā, pēdējo atdusas vietu bija atradušas trīs sievietes. Viņu mirstīgās atliekas pastiprinātu interesi raisa neparasti gareno galvaskausu dēļ. Vismaz divām no šīm sievietēm, kas apbedītas pirms vairāk nekā 1000 gadiem, ir veikta speciāla galvaskausa deformācija. Trešajai, iespējams, galvaskauss tāds jau bijis dabiski.
"Mākslīga galvaskausa modifikācija ir diezgan nesen atklāta parādība, kas prasa dziļāku izpēti. Lai gan jaunākie DNS pētījumi liecina, ka vismaz viena no trim sievietēm ar iegareno galvaskausu bija gotlandiešu izcelsmes, galvaskausa modifikācijas, šķiet, nav vikingu laikmeta kultūras paraža," teikts pētījumā, kas publicēts žurnālā "Current Swedish Archaeology". Autori uzskata, ka šī paraža, kas radusies Dienvidaustrumeiropā, kontinenta ziemeļos nonāca "sporādiski un ar individuālu pārvietošanos".
Indivīdi ar vīlētiem zobiem ir atrasti vairākos izrakumos Skandināvijas dienvidos un austrumos, bet cilvēki ar modificētiem galvaskausiem ir zināmi tikai no apbedījumiem Gotlandē. Zinātnieki norāda, ka šī prakse varētu būt satīstīta ar sociāliem vai iniciācijas rituāliem.
Pētījuma autori, Matiass Toplaks un Lūkass Kerks, attiecīgi no Haitabu Vikingu muzeja un Minsteres Universitātes Vācijā, izpētīja 130 vikingu vīriešu mirstīgās atliekas, kam konstatēja raksturīgos zobu slīpējumus, kā arī trīs sieviešu skeletus.
"Mēs nolēmām apvienot spēkus un veikt izpēti, lai noskaidrotu, vai varam iegūt labāku izpratni par to, kāpēc šīs ķermeņa modifikācijas tika veiktas un ko tās varēja liecināt par vikingu laikmeta Gotlandes sabiedrību," pētnieki stāsta intervijā izdevumam "Newsweek".
Zinātnieki uzskata, ka zobu modifikācija varētu būt saistīta ar tirdzniecību. "[Rievas] varēja kalpot kā iniciācijas rituāls un identifikācijas zīme slēgtai tirgotāju grupai, kā sava veida priekštecis vēlākajām ģildēm," raksta pētnieki. Citiem vārdiem sakot, zobu modifikācija varēja būt atšķirības zīme kādai ekskluzīvai vikingu tirgotāju grupai. "Tādējādi viņi, iespējams, saņēmuši komerciālas priekšrocības, aizsardzību vai citas privilēģijas," stāsta Toplaks un Kerks. "Šī teorija arī paredz, ka lielākas, organizētas tirgotāju kopienas pastāvēja jau vikingu laikmetā, pirms ģilžu pastāvēšanas."
Pētnieki atzīst, ka galvaskausa modifikācijas ir daudz grūtāk izskaidrot. "Mēs nezinām, ko šī ķermeņa modifikācija sākotnēji nozīmēja. Varbūt tas bija sociālā statusa, skaistuma vai noteiktu sociālo grupu apliecinājums," viņi norāda.
"Joprojām nav skaidrs, kā galvaskausa modifikācijas paraža sasniedza Gotlandi," raksta autori. "Vai nu trīs sievietes (..) ir dzimušas Dienvidaustrumeiropā, iespējams, kā Gotlandes vai Austrumbaltijas tirgotāju bērni, un viņu galvaskausi tika pārveidoti tur pirmajos dzīves gados. Vai arī modifikācijas tika veiktas attiecīgi Gotlandē vai Baltijas austrumu daļā, un tādējādi tās ir kultūras pārņemšana, kas Skandināvijas vikingu laikmetam nebija zināma. Var pieņemt, ka trim sievietēm ir kopīga izcelsme un līdzīgs dzīves gājums, ņemot vērā trīs apbedījumu ciešo hronoloģisko datējumu un jo īpaši ļoti līdzīgo galvaskausa modifikāciju izpildi."
Šīs trīs rūpīgi izgreznotās kapenes, kurās atrastas rotaslietas un citi Gotlandes sieviešu apģērbam raksturīgi aksesuāri, liecina, ka viņas tika pieņemtas un integrētas vietējā sabiedrībā. Lai gan šo sieviešu reliģiskā piederība nav zināma, Toplaks un Kerks pieņem, ka viņas apbedītas atbilstoši kristietības tradīcijām.