Divus gadsimtus viņš iedvesmoja māksliniekus un nedeva mieru zinātniekiem – vai noslēpumainais zēns, kurš neprata runāt, bet zināja uzrakstīt savu vārdu – Kaspars Hauzers –, ir vācu aristokrātu atvase? Nu modernā zinātne ir devusi skaidru un nepārprotamu atbildi.
1828. gada 26. maijā Nirnbergas centrā nez no kurienes uzradās dīvains pusaudzis. Tā aizsākās viens no moderno laiku mītiem, kas nekavējoties apauga ar sazvērestības teorijām.
16 gadus vecais zēns īsti nemācēja runāt – kad viņu mēģināja iztaujāt, puisis atbildēja ar dīvainām frāzēm, kuras, šķiet, pats nesaprata. Zēns atkārtoja, ka gribot būt jātnieks, kā viņa tēvs. Rokā viņam bija vēstule, adresēta kavalērijas kapteinim, bet, kad viņu nogādāja uz vēstulē minēto adresi, kapteinis teicās par šo zēnu neko nezinām.
Atradeni aizveda uz pilsētas cietumu, pratināja, bet neko jēdzīgu nespēja no viņa izdabūt, līdz brīdim, kad pusaudzim iedeva rokās rakstāmo un viņš uzrakstīja savu vārdu – Kaspars Hauzers. Tajā brīdī piedzima viena no lielākajām vēstures mīklām. Ziņa par neparasto zēnu vienā mirklī aplidoja ne tikai Bavāriju, bet visu Vāciju un Eiropu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
