Itālijas ezerā atrod 3000 gadus senu dievietes figūriņu ar autora pirkstu nospiedumiem

Bolsēnas ezers (attēlā) ir vulkāniskas izcelsmes ūdenskrātuve Lacio reģionā, apmēram 80 kilometrus uz ziemeļiem no Romas, kurā nogrimusi sena dzelzs laikmeta apmetne Grankarro ("Gran Carro"), kas izveidojās apmēram 1000 gadus pirms mūsu ēras. Zemūdens arheoloģisko izpēti šajā ezerā veic valdības arheologi kopā ar policijas nirējiem. Viņi arī uzgāja seno dievietes figūriņu.

15 centimetrus augstā figūriņa tika atrasta nogrimušas dzīvojamās mājas drupās. Arheologi domā, ka to izmantoja attēlotās dievības pielūgšanai mājās. Figūriņa ir rupji veidota, neapstrādāta, uz tās joprojām redzami izgatavotāja pirkstu nospiedumi, kā arī auduma raksta iespiedums, kas liek domāt, ka sākotnēji dievība varēja būt "ietērpta" kādā apģērbā.

"Šis ir izcils atradums, unikāls," ierakstā "Facebook" saka arheologi. "Tas parāda dzelzs laikmeta sabiedrības ikdienas aspektus, par ko Etrūrijas dienvidos ir maz zināms."

Ģeologi noteikuši, ka Bolsēnas ezers izveidojies Vulsīni vulkāna izvirduma rezultātā laika posmā pirms 600 līdz 200 tūkstošiem gadu. Romiešu hronikas vēsta, ka šis vulkāns bijis aktīvs vēl 104. gadā p.m.ē. Dzelzs laikmeta ciemats ezera dzelmē pazuda, kad seismiskas aktivitātes rezultātā nogrima ezera austrumu piekraste.

Pēc arheologu domām, nogrimušo ciematu, no kurienes izcelta senā dievietes figūriņa, varētu būt uzcēluši cilvēki, kas bija piederīgi Villanovas kultūrai, kas ir etrusku civilizācijas agrīnais posms pirms Romas dibināšanas. Kopš 1960. gadiem, kad sākās Grankarro izpēte, atrasti tūkstošiem artefaktu – koka gabali, sadzīves priekšmeti, rotaslietas un keramika, bet ciemata plānojums liecina, kā šī nelielā dzelzs laikmeta sabiedrība bija organizēta.

Viena no šīs vietas noslēpumainākajām iezīmēm ir "Aiola" – liels akmeņu krāvums, ko arheologi tagad uzskata par būvi, kas uzcelta blakus ģeotermālam avotam. Nesenie atklājumi Sankaščjano dei Baņji reģionā, kas atrodas dažus kilometrus tālāk uz ziemeļiem, liecina, ka šādus karstos avotus vēlākie etruski un romieši uzskatīja par svētvietām.

1991. gadā veiktie pētījumi atklāja, ka "Aiola" konstrukcijā joprojām atrodas dzelzs laikmeta koka stabu un keramikas fragmenti, savukārt 2020. gadā veiktie pētījumi atklāja, ka akmeņi klāj zemes uzkalniņu. Apmetnē ir atrastas arī monētas, kas kaltas Romas imperatora Konstantīna Lielā (kurš dzīvoja aptuveni no 272. līdz 337. gadam) valdīšanas laikā, kas liecina, ka tā bija apdzīvota pat vēlīnajos Romas laikos.