Pompeji – senpilsēta, kuru no zemes virsas pazudināja Vezuva izvirdums –, ir viena no vislabāk pazīstamajām un izpētītajām arheoloģiski nozīmīgajām vietām. Tomēr tur aizvien vēl ir kur rakt, un jauni atklājumi nāk gaismā arī šodien. Kādā no pelnu apraktajām ēkām atrastas vēl divu Vezuva izvirduma upuru mirstīgās atliekas. Viņu pēdējie brīži bijuši šausmu un ciešanu pilni. Vienā no gadījumiem pierādījumi arī liecina, ka nāve nebija acumirklīga.
Abu bojāgājušo paliekas atrastas nepilnus 10 kvadrātmetrus plašā telpā. Izrakumi šajā namā sākti vien 2023. gadā. Lai gan telpa ir visnotaļ neliela, izrakumu gaita te bijusi sarežģīta. Upuru skeleti un telpā atrastie priekšmeti ir ne pārāk labā stāvoklī un, lai atradumus nebojātu, arheologiem nācās tos no vulkāniskā materiāla slāņiem atsegt ar īpašu rūpību un ļoti lēnām. Gluži kā stereotipos par arheologu darbu – uz ceļgaliem, ar mazu lāpstiņu vienā un otiņu otrā rokā. Izrakumu vadītājs un Pompeju Arheoloģiskā parka direktors Gabriels Zuktrīgels videopaziņojumā medijiem skaidroja, ka darbs prasījis gandrīz vai mikroskopisku precizitāti.
Pirms gandrīz 2000 gadiem bojāgājušo mirstīgās atliekas nu izpētītas, bet rezultāti izklāstīti izdevumā "Scavi di Pompei" jeb "Pompeju izrakumi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
