Padomju armijas "atvadu dāvana" Kurzemei – kā Liepājā radās nāvējošais "dzintars"

Brīdinām, ka rakstā var būt lasītājiem nepatīkams attēls

1990. gada 14. janvāris, Liepājas teātrī bērni skatās izrādi "Smaragda pilsētas burvis". "Es tobrīd biju uz skatuves, spēlēju savu lomu, kad ievēroju ka zālē kaut kas notiek. Atskanēja trauksmaini bērnu kliedzieni, un es no skatuves redzēju, ka zālē kaut kas ir aizdedzies. Izrādās, tas bija fosfors viena zēna kabatā. Fosfors nedeg ar parastu liesmu, bet drīzāk kā autogēns. Uguns ir šņācoša, ar virzienu kā lodlampai. Es nolēcu no skatuves, pieskrēju pie zēna un ar rokām izrāvu no viņa kabatas degošo fosforu. Paldies Dievam, aizdegšanos izdevās likvidēt," portālam "Delfi" stāsta bijušais Liepājas teātra aktieris Varis Pēča.

Uz izrādi bija atvesti bērni no Brocēnu skolas, kuri pirms tam Liepājā bija pastaigā gar jūru. Kā pēc tam noskaidrojās, viens no puišiem pludmalē bija ielicis kabatā, viņaprāt, dzintara gabaliņu, kas izrādes laikā sāka liesmot. Kā vēlāk vēstīja laikraksts "Liepājas Vārds", pēc nelaimes gadījuma gan teātra garderobē, gan skolēnu autobusā tika atrasti vēl vairāki fosfora gabaliņi, kurus bērni bija savākuši pludmalē.

12 gadus vecais zēns guva diezgan plašus apdegumus, kas aptvēra piecus procentus no ķermeņa virsmas, un viņš vairākas nedēļas ārstējās slimnīcā. Fosfora radītajās liesmās cieta arī Pēčas plaukstas, bet apdegumi, par laimi, nebija pārāk smagi. Negadījums Liepājas teātrī pēc skaita bija jau astoņpadsmitais kopš 1988. gada, kad Liepājā no fosfora cieta cilvēki.

Kā fosfors Kurzemes pludmalēs radās, ir precīzi noskaidrots, tam nav mītiskas izcelsmes, un vismaz dažiem vainīgajiem ir zināms vārds un uzvārds. 1988. gada 8. februārī Papes