Mongolijā pamestā cietoksnī nejauši atrod tūkstošgadīgu aristokrāti zīda tērpā  (1)

"Elitārajā kapā" atrastas dzeltenā zīda tērpā tērptas sievietes mirstīgās atliekas, un šis atradums sniedz vērtīgu ieskatu apbedīšanas un tirdzniecības praksē impērijā, kas uzplauka pirms 1000 gadiem.

Apbedījumu arheologi atrada nejauši, apsekojot vietu Mongolijas ziemeļaustrumos. Cietoksnis, kas pazīstams kā "Khar Nuur", tika uzcelts 10.–12. gadsimtā Kitan-Ljao impērijas laikā, kas tajā laikā kontrolēja plašu teritoriju Mongolijas centrālajā un austrumu daļā. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnāla "Archaeological Research in Asia" septembra numurā, cietoksnis bija daļa no "gara mūra", kas stiepās pāri teritorijai.

Pēc impērijas sabrukuma 1125. gadā tai sekoja Mongoļu impērija, kas radās 1206. gadā un kuru vadīja Čingishans. Pats cietoksnis ir iespaidīgs "pārejas laika identitātes, atmiņas un varas simbols", teikts Jeruzalemes Ebreju universitātes paziņojumā.

"Mūsu pētījuma uzmanības centrā ir mūra līnija, kas ir aptuveni 800 kilometrus gara, kā arī forti un citas ar to saistītās struktūras," portālam "Live Science" pastāstīja pētījuma līdzautors Gideons Šelahs-Lavi, Austrumāzijas studiju profesors Jeruzalemes Ebreju universitātē. "Sākotnējā šī apbedījuma atklāšana bija pārsteigums, tāpat kā fakts, ka tas nebija izlaupīts (lielākā daļa kapu šajā apgabalā tika izlaupīti vēl senatnē)."

Apbedījuma shēma.

Apbedījums bija paslēpies vienas cietokšņa sienas iežogojumā. Skelets bija "labi saglabājies", un radioaktīvā oglekļa datēšana atklāja, ka tā bija sieviete, vecumā starp 40 un 60 gadiem. Viņa bija apglabāta zārkā, dzeltenā zīda tērpā, viņai zem galvas bija novietoti vēl zīda tekstilizstrādājumi, turpat klakus bija, iespējams, bērza mizas galvassega.

"Apbedījuma vērtība ir ne tikai priekšmetu daudzumā, bet arī daudzveidībā, kas liecina, ka apglabātā vecāka gadagājuma sieviete piederēja elitei un bija nozīmīga figūra vietējā sabiedrībā," sacīja Šelahs-Lavi. "Pats kaps ir salīdzinoši neliels, bet atrasto artefaktu skaits ir liels salīdzinājumā ar citiem tā paša perioda apbedījumiem."

Piemēram, sievietes kapā arheologi atklāja lielu daudzumu krelles, no kurām dažas bija ne vietējas izcelsmes, kā arī zīda tekstilizstrādājumus, zelta rotaslietas, bronzas trauka fragmentus un sudraba krūzi. Priekšmeti ievietoti zārkā, kas taisīts no zīdkoka, kas saskaņā ar pētījumu, šajā teritorijā neauga.

Zelta rokassprādze un zelta auskari no apbedījuma.

"[Tas] liek domāt, ka viņai dzīves laikā bija sakrājušās prestižas rotas," sacīja Šelahs-Lavi. "Viss liecina par sievieti, kura dzīves laikā ieņēmusi augstu stāvokli vietējā sabiedrībā un pēc nāves viņai izrādīja īpašu godu. Tas [arī] norāda uz plašu tirdzniecības tīklu, par kuru mēs nezinājām; tas var būt svarīgi mūsu izpratnei par Čingishana un Mongoļu impērijas uzplaukuma fonu."

Ir maz zināms par laika posmu starp Kitan-Ljao impērijas krišanu un Mongoļu impērijas uzplaukumu. Pētnieki joprojām cer, ka turpmāka šī konkrētā apbedījuma izpēte varētu sniegt ieskatu šajā laikmetā.

"Ir maz vēsturisku dokumentu, kas sniegtu konkrētus aprakstus par situāciju mongoļu impērijā, ar kuru palīdzību mēs varam izprast sociālos un politiskos procesus, kas pavēra ceļu impērijas uzplaukumam," raksta pētījuma autori. "Arī arheoloģiski ļoti maz atradumu ir datēti ar šo konkrēto laika intervālu. Tādējādi jebkura jauna informācija par to, kāda bija cilvēku identitāte šajā reģionā 12. gadsimtā – viņu kultūras, komerciālā un politiskā piederība –, ir ļoti interesanta."