Nīlas deltā uziet apbrīnojamu Senās Ēģiptes observatoriju

Tas, ka senajiem ēģiptiešiem bija tam laikam ārkārtīgi attīstītas astronomijas prasmes, zināms jau sen. Tagad atklāts, kur un kā viņi šīs zināšanas guva.

Tā sauktā "Faraonu tempļa" izrakumos netālu no Buto pilsētas Nīlas deltā atklāta lielākā observatorija, kāda zināma Senajā Ēģiptē, informē Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrija.

Observatorijā, kas celta ap sesto gadsimtu p.m.ē., zinātnieki vēroja debesis, fiksējot Saules un zvaigžņu gaitu – šīs zināšanas bija vitāli svarīgas Ēģiptes sabiedrībai.

Ēģiptieši bija viena no attīstītākajām civilizācijām attiecībā uz astronomiju, un vairāki viņu atklājumi nav zaudējuši aktualitāti arī šodien. Ēģiptieši ieviesa kalendāru ar 365 dienām gadā un 24 stundu diennakts ciklu. Viņi precīzi kartēja zvaigžņotās debesis, un ēģiptiešiem bija savi nosaukumi zvaigznājiem.

Observatorijas ēka celta no māla ķieģeļiem, L burta formā, un aizņem apmēram 850 kvadrātmetrus lielu platību. Ieeja vērsta uz austrumiem, saullēkta virzienā. Izrakumos arheologi atrada bagātīgu artefaktu klāstu, kas izmantoti debesu ķermeņu izzināšanā.

Zinātnieki īpaši izceļ lielu, slīpu ēnu pulksteni, ar kura palīdzību senie ēģiptieši sekoja līdzi laikam. Šie pulksteņi bija saules pulksteņa paveids, kas izmantoja ēnu kustību, Saulei pārvietojoties pa debesīm, lai izsekotu diennakts laiku no rītausmas līdz krēslai.

Šis konkrētais pulkstenis sastāvēja no 4,8 metrus biezas kaļķakmens plākšņu kārtas, uz kuras tika uzstādīti pieci plakani kaļķakmens bloki, trīs vertikāli un divi horizontāli. Tos nav taupījis laika zobs, bet ir noprotams, uz šiem blokiem reiz bija iekaltas līnijas, lai izsekotu, kā uz blokiem krīt ēna, saulei pārvietojoties pa debesjumu

Citā apļveida telpā tika atrasts liels akmens bloks ar diviem apaļiem akmens bluķiem, viens ziemeļos un otrs rietumos. Arī šo konstrukciju izmantoja saules kustības izsekošanai.

Piecas mazākās telpas, visticamāk, tika izmantotas astronomijas piederumu uzglabāšanai, bet četras nelielas ķieģeļu un viena akmens istaba varēja būt astronomisko novērojumu torņi. Arheologi atklāja arī lielu zāli, kurā trīs sienas bija apmestas ar dzeltenas krāsas javu un klātas ar sienu zīmējumiem.

Zīmējumos bija attēlota rituāla laiva ar astoņām nišām un diviem airiem aizmugurē. Laivas priekšgalā, kā secinājuši arheologi, bija Hora galvas un Vadžitas acs zīmējumi – tie ir simboli, kas saistīti ne tikai ar Visumu un kosmosu, bet arī ar dievu Horu un dievieti Vadžitu, kas bija vissvarīgākās dievības Buto.

Lielās zāles vidū ir akmens platforma, uz kuras tika atrasti uzraksti pārsvarā ar astronomiskām saullēkta un saulrieta ainām trīs Senajā Ēģiptē novērotajos gadalaikos.

Observatorijā atrasto artefaktu skaitā ir Ozīrisa un Nemesa bronzas statuetes un dieva Besa terakotas figūriņa, kā arī granīta statuja, kas datēta ar 26. dinastiju, kad valdīja faraons Psametihs. Šajā statujā attēlots Ozīriss un minēts priesteris Psamtiks-Senebs, Karaliskā zīmoga nesējs.

Pie citiem artefaktiem minami dažādi mērinstrumenti, fajansa kaklarota, dieva Ptaha fajansa statuja, reliģiskie simboli, keramikas artefakti, no javas izgatavoti amforu pārsegi un ziedojumu galdi.

Astronomija senajiem ēģiptiešiem bija vitāli svarīga zinātne. Viņi izmantoja sarežģītu kalendāru, lai atzīmētu laika ritējumu un noteiktu reliģisko un politisko rituālu, piemēram, svētku un kronēšanas, datumus. Tas bija svarīgi arī ikgadējo Nīlas plūdu noteikšanai, kas ietekmēja kā iespēju pārvietoties, tā lauksaimniecību.