"Eiropā ir sācies jauns karš!" Tā 1939. gada septembra sākumā vēstīja Latvijā populārais žurnāls "Atpūta". Nākamajā lapaspusē "Atpūta" ziņoja, ka sācies arī nēģu laiks. Lai arī 2. pasaules karš tā pirmajos mēnešos risinājās tepat Latvijai kaimiņos, Polijā, vismaz kara sākumā valsts iedzīvotājiem tās vairāk bija eksotiskas ziņas par tāliem notikumiem – ar pārliecību, ka Latvijas neitralitāti neviens neaizskars. Iespējams, tieši Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma, kā arī Latvijas politiķu naivo cerību dēļ Latvija karam nebija gatava un jau pēc nepilna gada nespēja pasargāt savus pilsoņus no padomju okupācijas.
"Kara pirmajās dienās pilsoņi Latvijā izturējās mierīgi un labprātīgi klausīja valdības aicinājumiem un norādījumiem. Vienīgā nervozitātes pazīme, ja par tādu varēja runāt, bija pakāpeniska [sudraba] pieclatnieku izzušana no apgrozības," noskaņojumu Latvijā 2. pasaules kara pirmajās dienās grāmatā "1939" raksturo bijušais Latvijas sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš.
Tomēr veikalos drīz sāka trūkt sāls un cukura, jo cilvēki to steidza izpirkt, savukārt septembra beigās bija vērojams petrolejas deficīts. Radās pat jauns termins – "veikalu bizotāji" – ļaudis, kas drudžaini iepirka deficītās preces un centās tās uzkrāt. Paredzot, ka Baltijas jūras blokādes dēļ apstāsies imports, Latvija sāka apzināt un taupīt stratēģiski svarīgās izejvielas, tomēr, kā drīz vien atklājās, daudz kā bija sarūpēts krietni par maz
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
