Vēstures detektīvs – kas ir senākā fotogrāfija Latvijā

Dagerotipija ir pirmais veiksmīgais fotogrāfiska attēla iegūšanas veids, to izgudroja franču mākslinieks un dizaineris Luijs Dagērs 1838. gadā. Savukārt 1839. gada 7. janvārī viņš prezentēja savu atklājumu Francijas Zinātņu akadēmijas komisijai. Dagerotipija nav tradicionālā fotogrāfija, bet pozitīva attēla iegūšana uz apsudrabotas vara plates, kas īsi pirms uzņemšanas apstrādāta ar jodu, lai iegūtu gaismjutīga sudraba jodīda slānīti.

Drīz pēc tam, kad Dagērs bija patentējis savu fotogrāfiju radīšanas tehniku, viņa sekotāji devās pa visu Eiropu rādīt jauno brīnumu. "Dagerotips ir fotogrāfijas ciltstēvs. Burtiski mēnešu laikā ideja par dagerotipu izplatījās visā Eiropā, arī Latvijas teritorijā. Tā laika presē par to mēs varam lasīt. Tomēr pagāja pāris gadu, lai šī tehnika attīstītos tik tālu, lai ar dagerotipiju varētu uzņemt portretus. Kad Dagērs patentēja šo tehniku, viņam ideja par cilvēku portretiem nebija aktuāla. Sākotnēji dagerotipa ekspozīcijas laiks bija kāda pusstunda. Skaidrs, ka neviens cilvēks nevarēja tik ilgi nekustīgi un ar vaļā acīm nosēdēt. Tāpēc pirmās fotogrāfijas ir arhitektūras ainavas," portālam "Delfi" stāsta mākslas vēsturniece, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotomateriālu krājuma glabātāja Lauma Lanceniece.

Saskaņā ar mākslas zinātnieka Imanta Lancmaņa pētījumiem viens no pirmajiem dagerotipiem Latvijā varētu būt Jelgavas augstskolas "Academia Petrina" ēkas attēls