Viens ir skaidrs – uz senākās Latvijā uzņemtās fotogrāfijas bija kāds nekustīgs priekšmets, visticamāk, ēka vai pilsētas skats. Uz Latvijā senākā attēla, kas uzņemts ar dagerotipijas tehniku, godu pretendē divi attēli – Jelgavas augstskolas "Academia Petrina" ēka un Rīgas panorāma. Abu šo attēlu oriģināli gadu gaitā dažādu iemeslu dēļ ir zuduši, tomēr līdz mūsdienām ir nonācis 1851. gadā uzņemts portrets, kas ir nozīmīgs ar to, ka tam ir precīzs datējums.
Dagerotipija ir pirmais veiksmīgais fotogrāfiska attēla iegūšanas veids, to izgudroja franču mākslinieks un dizaineris Luijs Dagērs 1838. gadā. Savukārt 1839. gada 7. janvārī viņš prezentēja savu atklājumu Francijas Zinātņu akadēmijas komisijai. Dagerotipija nav tradicionālā fotogrāfija, bet pozitīva attēla iegūšana uz apsudrabotas vara plates, kas īsi pirms uzņemšanas apstrādāta ar jodu, lai iegūtu gaismjutīga sudraba jodīda slānīti.
Drīz pēc tam, kad Dagērs bija patentējis savu fotogrāfiju radīšanas tehniku, viņa sekotāji devās pa visu Eiropu rādīt jauno brīnumu. "Dagerotips ir fotogrāfijas ciltstēvs. Burtiski mēnešu laikā ideja par dagerotipu izplatījās visā Eiropā, arī Latvijas teritorijā. Tā laika presē par to mēs varam lasīt. Tomēr pagāja pāris gadu, lai šī tehnika attīstītos tik tālu, lai ar dagerotipiju varētu uzņemt portretus. Kad Dagērs patentēja šo tehniku, viņam ideja par cilvēku portretiem nebija aktuāla. Sākotnēji dagerotipa ekspozīcijas laiks bija kāda pusstunda. Skaidrs, ka neviens cilvēks nevarēja tik ilgi nekustīgi un ar vaļā acīm nosēdēt. Tāpēc pirmās fotogrāfijas ir arhitektūras ainavas," portālam "Delfi" stāsta mākslas vēsturniece, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotomateriālu krājuma glabātāja Lauma Lanceniece.
Senākais foto no Jelgavas
Saskaņā ar mākslas zinātnieka Imanta Lancmaņa pētījumiem viens no pirmajiem dagerotipiem Latvijā varētu būt Jelgavas augstskolas "Academia Petrina" ēkas attēls
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
