Foto: Shutterstock

Ja salīdzina mūs un neolīta cilvēkus, modernais Homo sapiens ir daudz attīstītāks, inteliģentāks un tā tālāk. Kur dzīvoja cilvēki vēlajā akmens laikmetā – joprojām alās un primitīvās apmetnēs, mēs – modernās un "viedās" ēkās no mūra un dzelzsbetona. Varētu teikt – viņi bija primitīvi ļautiņi, ja ne celtnes, kas parāda, ka akmens laikmeta cilvēkiem bija neticami precīzas zināšanas fizikā, ģeometrijā, ģeoloģijā un arhitektūrā – zinātnēs, kam tajā laikā vēl pat nosaukuma nebija!

Neolīts jeb vēlais akmens laikmets ir akmens laikmeta pēdējais periods, kad cilvēki sāka veidot apmetnes un nodarboties ar lauksaimniecību. Šis ir laiks, kad sāka plaši izmantot darbarīkus no vara, bronzas, dzelzs, un šī ir sabiedrība, kas pasaules vēsturē atstājusi divas iespaidīgas un joprojām neizskaidrotas konstrukcijas – megalītus un dolmenus. Slavenākā šajā kategorijā ir visiem zināmā Stounhendža Anglijā, taču saglabājušās arī citas, pat vēl iespaidīgākas un vēl senākas celtnes.

  • Dolmeni ir neolīta un bronzas laikmeta kapenes – milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm. Dolmeni ir viens no megalītu veidiem.

  • Megalīts ir sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem, viena no agrākajām monumentālās akmens arhitektūras formām.

Megalīts, kas atstājis arheologus un vēsturniekus ar izbrīnā pavērtām mutēm, atrodas Spānijas dienvidos, netālu no Malagas. Runa ir par Mengas dolmenu, kas ir absolūts akmens laikmeta "arhitektūras" šedevrs, turklāt 1000 gadus senāks par Stounhendžu, senākais Ibērijas pussalā un viens no lielākajiem Eiropā.

Lai uzbūvētu šāda izmēra un tik sarežģītu monumentu, neolīta "arhitektiem" un "inženieriem" bija jāliek lietā sarežģītas zināšanas, teikts pētījumā, kas 23. augustā publicēts zinātniskajā žurnālā "Science Advances".

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!