Pirms 510 gadiem, 1514. gada 8. septembrī, Lietuvas dižkunigaitijas un poļu armija pie Oršas, kas mūsdienās atrodas Baltkrievijas teritorijā, sakāva Maskavas lielkņazistes spēkus, apturot maskaviešu virzīšanos rietumu virzienā. Lietuvā, Ukrainā un slepus arī Baltkrievijā šo dienu svin kā nacionālos svētkus, tādēļ portāls "Delfi" atskatās uz Oršas kaujas norisi.
Oršas kauja ir daļa no viduslaiku militārajiem konfliktiem, kas pazīstami kā Lietuvas–Maskavijas kari. Pēc tam, kad 1480. gadā Maskavas lielkņaziste jeb Maskavija atbrīvojās no Zelta ordas hanu pakļautības, tā lēnām, bet neatlaidīgi sāka ekspansiju uz rietumiem, pakļaujot vairākas kņazistes. Pēc 1500. gada sakāves Dorogobužas kaujā Lietuva faktiski zaudēja trešdaļu no savas teritorijas. Pareizticīgo lielkungi Dņepras austrumu pusē sāka pāriet Maskavas pusē un zvērēt uzticību Maskavas lielkņazam.
1512. gada rudenī Maskavija sāka jaunu karu, dodoties uzbrukumā Smoļenskai, kuru aplenca, bet sākotnēji krievi panākumus neguva. 1395. gadā Vītauts Dižais bija iekļāvis Smoļensku Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, un tā bija lietuviešu valsts priekšpostenis austrumos. 1512. gadā lielkņazs Vasilijs III pret Smoļensku nosūtīja 42 000 karavīru lielu armiju. Tā bija bruņota aptuveni 300 lielgabaliem, kas nežēlīgi apšaudīja pilsētu. 1512. gada 30. jūlijā, pateicoties garnizona komandiera nodevībai, Maskavijai beidzot izdevās Smoļensku ieņemt, un tā turpināja okupēt Lietuvas dižkunigaitijas teritorijas.
Lietuvieši dodas prettriecienā
Panākumu spārnots, Vasilijs III pavēlēja saviem spēkiem virzīties tālāk tagadējās Baltkrievijas teritorijā, ieņemot vairākas pilsētas – Kricevu, Mstislavu un Dubrovnu. Tikmēr Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds I Vecais sapulcināja
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
