Polijā netālu no Lietuvas robežas uziet vairāk nekā 2300 gadus senu ķeltu ķiveri  (1)

Tas, ka ķelti dzīvojuši mūsdienu Polijas teritorijā, nav jaunums, taču pirmoreiz liecības par viņiem atrastas tik tālu uz ziemeļiem – Lisagoras arheoloģisko izrakumu vieta atrodas 105 kilometru attālumā no Varšavas, apmēram 230 kilometrus no Lietuvas robežas. Zināms, ka ap 400. gadu p.m.ē. ķelti bija kolonizējuši teritorijas Polijas dienvidos.

Izrakumos atrasta bronzas ķivere, kurai sākotnēji bijusi ādas vai auduma odere, ķeltiem raksturīgajā "berru" stilā – ar konisku smaili un raksturīgu pakauša daļu, kāda zināma no citiem atradumiem. Visbiežāk šādas galvassegas norādīja uz augstdzimušu izcelsmi.

"Iespējams, šī ķivere kalpoja ne tikai kā statusa simbols, bet arī kā militārs ekipējums," portālam "Live Science" saka izrakumu vadošais pētnieks, Polijas valsts Arheoloģijas muzeja arheologs Bartolomejs Kačinskis. "Šis bija priekšmets, kas norāda uz ķeltu sabiedrības eliti."

Šis ķeltu atradums ir ne tikai vistālāk uz ziemeļiem Polijā, bet vistālāk uz ziemeļiem visā Eiropas kontinentā, norāda poļu arheologs.

Līdz ar ķiveri arheologi uzgāja vairāk nekā 300 citu artefaktu – dzelzs cirvjus, reģionam neraksturīgu zobenu, rotaslietas, kā arī vairākus priekšmetus, kas tajā laikā bija zināmi Eiropas dienvidos, bet ne Polijas teritorijā – dzelzs kaltus, izkaptis un šķēres.

Iepriekš Polijas ziemeļu daļā konstatēts salīdzinoši maz pierādījumu par ķeltu klātbūtni, tāpēc tika uzskatīts, ka ar ziemeļos dzīvojošajām ciltīm viņi kontaktējušies reti. Taču šis atradums parāda, ka "šie kontakti nebija epizodiski, bet ļoti intensīvi un nozīmīgi ķeltu sabiedrībai", saka Kačinskis.

Viņš uzskata, ka šajā vietā ķelti varētu būt sargājuši vērtīgā dzintara ieguvi un piegādes no Baltijas. Uz to norāda arī dzintara priekšmetu un pusapstrādāta dzintara atradumi Lisagorā.