Polijā apbedījumos pie katedrāles atrasts mazgadīgs "vampīrēns"

Viduslaikos visā Eiropā, arī Polijā, sabiedrība ticēja vampīru eksistencei, un daudzos apbedījumos arheologi šiem paranormālajiem uzskatiem atraduši arī taustāmus pierādījumus. "Vampīru" apglabāšanai bija konkrēti noteikumi. Tiem, uz kuriem krita aizdomas par šo nešķīstību, visbiežāk tika atdalīti locekļi. Mistīgajām atliekām uzlikts papildu smagums, lai tie nevarētu atgriezties šai saulē kā baisi asinssūcēji.

13. gadsimta kapā, kurā bija apglabāti divi bērni, vienam no viņiem bija acīmredzamas pazīmes šādai apglabāšanas procedūrai, teikts Ļubļinas vojevodistes Pieminekļu aizsardzības pārvaldes ierakstā sociālajos tīklos.

"Apbedījumā skaidri saskatāms "antivampīru prakses" pielietojums, kura mērķis bija atturēt mirušo no atgriešanās," portāls "Archeology News" citē arheologu Staņislavu Golubu.

Savu darbu apbedītājs bija veicis teicami, ievērojot visus priekšrakstus. Līķim vispirms tika atdalīta galva, kas kapā ielikta ar seju uz leju, bet uz ķermeņa salikti smagi akmeņi (attēlā lejā).

Taču arheologus pārsteidza arī kaut kas cits – neviens no bērniem nebija guldīts zārkā. Tāpat arī pie viņu mirstīgajām atliekām neatrada nevienu no rituālajiem priekšmetiem, ko parasti pielika aizgājējiem. Turklāt pie attiecīgā baznīcas kompleksa nekad nav bijusi kapsēta, tāpēc pētnieki uzskata, ka šo vietu vietējie iedzīvotāji vismaz kādu laiku izmantojuši nelegāliem apbedījumiem. Pagaidām nav precīzi notikts nedz abu bērnu vecums, nedz dzimums un nāves cēlonis.

Helma, kas atrodas Polijas austrumos, netālu no Ukrainas robežas, viduslaikos bija nozīmīgs reliģiskais un administratīvais centrs.

Viduslaikos par vampīriem cilvēkus varēja pasludināt dažādu slimību – fizisku un garīgu –, dēļ. Piemēram, bieži par vampīriem uzskatīja tuberkulozes slimniekus, kas bija izteikti bāli.