Izrakumos Ēģiptes ziemeļrietumu piekrastē arheologi atraduši fortu un 3200 gadus senu zobenu, kurā iegravēts faraona Ramzesa II vārds un kas varētu būt izmantots cīņai pret "jūras ļaudīm", atsaucoties uz Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministriju, vēsta portāls "Popular Science".
Bronzas zobens ir viens no daudziem artefaktiem, kas atrasti Tel al Abkainas izrakumu vietā Buhairātā. Ēģiptes arheoloģiskā misija, ko vada doktors Ahmeds El Haradlijs no Senlietu augstākās padomes, atklāja vairākas celtnes, ieskaitot militāras kazarmas, noliktavu telpas ieročiem un pārtikai.
Kazarmās pētnieki atrada daudzus artefaktus un personiskas lietas, kas piederēja karavīriem, to skaitā ahāta un fajansa krelles un amuletus.
Atrastajā bronzas zobenā iegravēta Ēģiptes slavenākā faraona, Ramzesa II, kartuša. Viņš Ēģiptē valdīja laikā no 1279. līdz 1213. gadam p.m.ē. Ramzesa II valdīšanas laiks bija otrs ilgākais karaļvalsts vēsturē, tajā laikā Ēģipte piedzīvoja lielu celtniecības bumu un karoja ar hetiem, kā arī iebrucējiem, kas dēvēti par "jūras ļaudīm".
Turpat netālu atrasti divi smilšakmens bloki, kuros iegravēti Ramzesa II tituli un kāda ierēdņa "Beja" vārds.
No būtiskiem atradumiem vēl pieminēti vairāki fajansa un pusdārgakmeņu skarabeji, uz viena ir uzraksts "Amuns – debesu valdnieks" un lotosa zieds, uz cita iegravēts dieva Ptaha vārds.
Līdz ar rituāliem un reliģiskiem artefaktiem atrastas arī neskartas govs atliekas. Šis dzīvnieks, visticamāk, ticis upurēts, jo govs Senajā Ēģiptē simbolizēja "spēku, pārpilnību un labklājību". Tās godāja kā dievības, norāda ministrija.
Noliktavās, kurās uzglabāja pārtiku, atrasti trauki ar zivju atliekām un dzīvnieku kauliem, un tuvumā bija cilindriskas plītis, kurās gatavoja ēdienu karavīriem.
Šis forts bijis viens no svarīgākajiem militārajiem posteņiem pie rietumu kara ceļa, kas apliecina atklājuma vēsturisko un arheoloģisko nozīmību, uzsver ministrija. Abkainas forta uzdevums bija sargāt valsts ziemeļrietumus no Lībijas ciltīm un "jūras ļaudīm".
Kāda ir šo "jūras ļaužu" izcelsme, precīzi nav zināms, taču tie bija kareivīgi – ieņēma Anatolijas austrumus, Sīriju, Palestīnu, Kipru un Ēģipti. Īpaši aktīvi šie jūrasbraucēji darbojās 13. gadsimtā pirms mūsu ēras, Ramzesa II un viņa priekšgājēja Merneptaha valdīšanas laikā, tāpēc Abkainas fortam bija ļoti liela militāra nozīme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
