Jauni pavedieni Parīzes Dievmātes katedrālē svina zārkā apglabātā "jātnieka" lietā

Pēc 2019. gadā notikušā ugunsgrēka sekoja izrakumi, un 2022. gadā netālu no augstā priestera Antuāna de la Portes sarkofāga vienā no jomiem tika uziets zārks ar labi saglabātām vīrieša mirstīgajām atliekām.

Tulūzas Universitātes slimnīcas Tiesu medicīnas institūta veiktā analīze atklāja, ka skeletam bija hroniska meningīta un kaulu tuberkulozes pazīmes. Uzieti arī pierādījumi, ka viņam paticis jāt ar zirgiem, tāpēc pētnieki šo neidentificēto vīrieti nodēvēja par "jātnieku". Jaunākie atklājumi tika izziņoti 17. septembrī.

Šie raksturojumi pētniekus aizveda pie Renesanses laika dzejnieka Žoakima Dubelē.

"Viņš atbilst visiem raksturojumiem," izdevums "La Croix" citē Tulūzas Universitātes bioloģisko antropologu un Francijas Zinātnisko pētījumu centra direktoru Ēriku Krubezī, kurš izvirzīja drosmīgu hipotēzi par "jātnieka" identitāti. "Viņš bija labs jātnieks, cieta no abām slimībām, ko pieminējis dažās savās poēmās kā "La Complainte du désespéré" ("Izmisušā žēlabas"). Poēmā viņš stāsta par kaitēm kā par "šo vētru, kas aptumšo prātu". Viņa ģimene piederēja karaliskajam galmam un bija pietuvināti pāvesta svītai.

"Viņš aizbrauca no Parīzes uz Romu, kas ir īsts varoņdarbs, ja jums ir tuberkuloze. Patiesībā viņš no tās gandrīz nomira," piebilst Krubezī.

Žoakims Dubelē dzimis 1522. gadā Anžū Luāras ielejas rietumos, vēlāk pārcēlies uz Parīzi un dzīvojis Romā, kur sarakstījis savus svarīgākos darbus, ieskaitot slaveno aizstāvību franču kā mākslas valodai, kuras literatūra var konkurēt ar seno grieķu un romiešu darbu kvalitāti un izteiksmīgumu.

Vājas veselības dēļ Dubelē nomira salīdzinoši jauns, 37 gadu vecumā.

Tika uzskatīts, ka Žoakims Dubelē apglabāts Parīzes Dievmātes katedrālē līdzās viņa radiniekam, garīdzniekam Žanam Dubelē, kura mirstīgās atliekas tika uzietas zem kapelas. Tomēr, neskatoties uz gadiem ilgiem meklējumiem, dzejnieka kaps tā arī netika atrasts.

Pēc 2019. gada ugunsgrēka arheologi, kas strādāja pie katedrāles atjaunošanas, atklāja vairāk nekā 100 apbedījumus, ieskaitot divus sarkofāgus katedrāles velvju krustpunktā. Pateicoties svina "oderei", apglabāto mirstīgās atliekas bija labi saglabājušās.

Tomēr vienprātības par "jātnieka" identitāti vēl nav. Francijas Nacionālā arheoloģisko pētījumu institūta (INRAP) arheologs un izrakumu vadītājs Kristofs Besnjē norāda – izotopu analīze parāda, ka šis vīrietis uzaudzis Parīzē vai Lionā, nevis Anžū: "Daži elementi neatbalsta šo hipotēzi: zobu izotopu analīze liecina, ka līdz 10 gadu vecumam indivīds dzīvoja Parīzes apkaimē vai Ronas-Alpos, bet zināms, ka Žoakims Dubelē uzauga Anžū. Turklāt tas, ka viņa kaps netika atrasts 1758. gada Senkrepinas kapelas izrakumos, nenozīmē, ka viņa mirstīgo atlieku tur nebija."

Krubezī uz to atbildējis, ka Žoakims uzauga pie Žaka Dubelē, kurš bija Parīzes bīskaps. "Jātnieka" identitātes meklējumi turpinās!