Leģionārs par nežēlīgajām Mores kaujām: "Sašāvām tanku, krievi sakrita cukurbietēs un tur arī palika"  (9)

1944. gada vasarā Sarkanā armija sāka plašus uzbrukumus, lai ieņemtu visu Baltiju un iznīcinātu vācu armijas grupu "Ziemeļi". Jūlijā padomju spēkiem no Šauļu puses izdevās trieciens līdz Tukumam un Klapkalnciemam, tomēr šo izrāvienu vāciešiem izdevās apturēt un padzīt Sarkano armiju atpakaļ uz Zemgali.

Savukārt 14. septembrī Sarkanā armija sāka Rīgas uzbrukuma operāciju, kurā bija iesaistītas 1., 2. un 3. Baltijas fronte. Šīs armijas grupas centās ielenkt Latvijas galvaspilsētu no dienvidiem, austrumiem un ziemeļaustrumiem. 2. Baltijas frontes 42. armija un 3. triecienarmija (18 strēlnieku divīzijas un 5. tanku korpuss) uzbruka no Ērgļiem virzienā uz Nītauri un tālāk uz Rīgu. Operācijas piektajā dienā tai bija jāsasniedz līnija Ieriķi–Nītaure–Madliena–Skrīveri, norāda militārais vēsturnieks Valdis Kuzmins.

Vācu spēki par gaidāmo padomju uzbrukumu zināja, tāpēc steidzīgi sāka atkāpties no Igaunijas, lai nenonāktu tur ielenkumā, kā arī izveidoja aizsardzības līniju pie Siguldas, lai vismaz uz brīdi apturētu Sarkanās armijas uzbrukumu Rīgai. Tikmēr Sarkanās armijas 2. frontes 42. armija un 10. triecienarmija ar mazām izmaiņām saglabāja plānoto trajektoriju virzienā uz Rīgu, 26. septembrī sasniedzot Nītauri un pietuvojoties Morei. Sarkanās armijas komandieri bija cerējuši, ka vācu armija atkāpsies līdz pat Rīgai, taču viņus sagaidīja negaidīts pārsteigums.