Vikingi – bezbailīgi karotāji, prasmīgi jūras braucēji un mūsu kaimiņi. Pilnīgi skauž reizēm! Varbūt tāpēc latvieši radīja paši savu mītu par kuršiem, no kuriem bailēs drebējusi teju visa Skandināvija? Bet vai tiešām tajā nav ne kripatas patiesības?
Leģenda vēsta, ka Zviedrijā ir kāda baznīca, kurā atrodas uzraksts: "Dievs, sargi mūs no mēra un kuršiem!" It kā jau nekā laba, ja tevi salīdzina ar lielāko nelaimi Eiropas vēsturē, kas nopļāva miljonus, taču... nedaudz tā kā glaimojoši, vai ne? Ka arī mūsu vēsturē ir kas jaudīgs. Ar šādu domu vēru Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesora Andra Šnē kabineta durvis, lai tad noskaidrotu, kā tur bija patiesībā.
Par kuršiem var sākt runāt ar pirmā gadu tūkstoša vidu, ap 5. gadsimtu. Viņi mitinās piejūras reģionā, pamazām apgūstot plašākas teritorijas mūsdienu Kurzemē, virzoties uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem gan pāri Abavai, gan Ventai, un no 11. gadsimta izteikti praktizē uguns apbedīšanu. Iespējams, runā savā kuršu valodā, lai gan valodnieki par to nav vienisprātis, jo visas baltu valodas varēja būt ļoti līdzīgas.
Nosaukumu atrod vēlākos gadsimtos, viduslaiku vai Livonijas laiku tekstos. Livonijas laikā par kuršiem raksta, ka viņi runājot savā "valodā", pielūdzot savus dievus – Sauli, Mēnesi, zvaigznes – un slepus joprojām krūmos dedzinot mirušos. Slavenākais ir franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā apraksts no 1413.–1414. gada. Būdams Vācu ordeņa diplomāts, viņš ceļoja uz Novgorodu caur Prūsiju, Kurzemi un Zemgali, tāpēc arī atstājis plašāku aprakstu.
Slavenais, bet neeksistējošais uzraksts
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
