Ko tik neizdomā mahinatori, lai melnajā tirgū iedzīvotos uz lētticīgu pircēju rēķina! Tā jaunākās tehnoloģijas, kas iepriekš netika izmantotas vēsturisku artefaktu izpētē, atklājušas visai interesantus rezultātus, kad zinātnieki nolēma izpētīt konfiscētus dzelzs laikmeta zobenus, vēsta zinātniskais portāls "Popular Science".
Lielbritānijas robežsardzes konfiscētās un nelegālai realizācijai ārzemēs paredzētās dzelzs laikmeta zobenu kolekcijas analīzi ar Irānas varas iestāžu atļauju – jo kolekcija tika norādīta kā 3000 gadus seni Irānas zobeni – veica pētnieki no Krenfīldas Universitātes Lielbritānijā sadarbībā ar Britu muzeju un ISIS Neitronu un muonu laboratoriju.
Nataniels Erbs-Satullo, Krenfīldas universitātes arheoloģijas zinātnes vecākais pasniedzējs, uzsver, ka "Irāna ir bijusi metalurģijas inovāciju centrs tūkstošiem gadu, lai gan daudzi tradīciju aspekti ir maz zināmi. Senās prakses atdalīšana no mūsdienu viltošanas, izmantojot progresīvas attēlveidošanas metodes, ir svarīgs solis, lai panāktu lielāku atpazīstamību šīm agrīnajām sarežģītās metalurģijas tradīcijām."
Pētnieki atklāja vēsturiskas neatbilstības, taču šie deviņi senie Irānas ieroči nav gluži viltojumi – saskaņā ar 8. oktobra paziņojumu, tie radīti, sakausējot metāla fragmentus no vairākiem reāliem artefaktiem, veidojot tādus kā "frankenšteinus", lai palielinātu priekšmeta potenciālo vērtību melnajā tirgū.
Lai noteiktu katru izmaiņu aptuveni 3000 gadus vecajos zobenos, pētnieki paļāvās uz instrumentu, kas arheoloģijā netiek bieži izmantots. Kā skaidrots žurnālā "Journal of Archaeological Science" publicētajā pētījumā, komanda ieročus analizēja ar neitronu tomogrāfa palīdzību. Atšķirībā no zināmākajiem un ierastākajiem rentgenstariem neitronu stari ļauj saskatīt objekta iekšējo iezīmju atveidojumu pat tad, ja to ieskauj blīvs materiāls, piemēram, bronza un dzelzs. Tas ir īpaši noderīgi, lai precīzi noteiktu organiskās vielas, kā arī objekta materiālu struktūru.
Pētījumā atklājās, ka zobeni ir pārveidoti, oriģinālos dzelzs asmeņus aizstājot ar bronzas, radot tā sauktos pastišus. Pastišs ir stilizācija, kas brīvi operē ar visdažādāko stilu, virzienu, strāvojumu elementiem, saliekot tos kopā "kā iznāk". Šāda veida objekti ir salikti no īstu, senu artefaktu fragmentiem. Šajā gadījumā pastiša veidošana maskēja artefaktu autentisko metāla raksturu un patieso konstrukciju.
Analīze atklāja detalizētus konstrukcijas un modifikācijas elementus, tostarp līmes izmantošanu un modernus urbumus, kurus "nodeva" regulārās kontūras un apaļš šķērsgriezums. Vienā zobenā bija pat palicis moderna urbja fragments.
"Bimetāla priekšmeti ir svarīgi, lai palīdzētu mums izprast pāreju no bronzas uz dzelzs izmantošanu. Nelikumīgas modifikācijas padara šo uzdevumu daudz sarežģītāku," norāda Aleksa Rodzinka, Krenfīldas universitātes arheoloģijas doktorante un pētījuma vadošā autore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
