Parīzes pievārtē privātmājas pagrabā atrod tūkstošgadīgus skeletus un ģipša zārkus

Izpētot pagrabu, atrasta vairāk nekā 1700 gadus sena kapsēta, kurā apbedījumi attiecas gan uz romiešu laikiem, gan uz pirmo franču karaļu ēru.

Senākais kaps attiecas uz trešo gadsimtu mūsu ērā, bet jaunākais ir no 10. gadsimta, kas nozīmē, ka šo vietu apbedījumiem izmantoja apmēram 700 gadus.

Apbedījumos ir arī 10 ģipša sarkofāgi, kas datēti ar agrīno Merovingu valdīšanas periodu, kas ilga aptuveni no 476. līdz 750. gadam.

Sākotnēji vēsturnieki domāja, ka tur atradās agro viduslaiku kapsēta, jo reiz šajā apkārtnē pastāvēja 7. gadsimtā celta baznīca, taču vēl senāku apbedījumu uziešana bija negaidīts atklājums, teikts arheoloģiskās kompānijas "Archeodunum" paziņojumā. Šī kompānija veic izrakumus vietējās pašvaldības uzdevumā.

Mājas īpašnieks pirmo kapu uzgāja pagājušajā ziemā, un kopš tā laika arheologi 52 kvadrātmetrus lielā platībā atklājuši vēl 38 kapus.

Renovējamā atrodas Parīzes dienvidu apkaimē Korveilā, tā uzcelta vietā, kur viduslaikos atradās baznīca. Tiek uzskatīts, ka baznīca savukārt uzcelta virs vēl senāka pagānu tempļa.

Šī nav pirmā reize, kad apkaimē atrod senus apbedījumus, tādi atklājumi bijuši jau 19. gadsimtā.

Lai gan pagrabā bija vairāki iežu atsegumi, lielākā daļa kapu bija izvietoti paralēlās rindās. Romiešu perioda mirušie bija apglabāti uz muguras koka iežogojumos, kas ir sapuvuši. Bet 10 mirušie Merovingu laika apbedījumos bija ievietoti raksturīgos ģipša sarkofāgos, kas novietoti viens otram blakus vēdekļa formā, teikts paziņojumā.

Vienu sarkofāgu sākotnēji sedza akmens bluķis, kas tagad sasprādzis gabalos; tajā, izskatās, bija iekalta roze un divi krusti. Arheologi norāda, ka šādi motīvi bija izplatīti uz Merovingu laika sarkofāgiem, kā arī ārpus kristiešu pielūgsmes vietām šajā laikā.

Merovingu laika sarkofāgi parasti ir izrotāti un tajos apbedīti vairāki cilvēki, taču lielākā daļa Korveilā atrasto sarkofāgu bija neizrotāti un tajos atradās tikai vienas personas mirstīgās atliekas. Senākie kapi rāda, ka cilvēki te tika apglabāti ilgi pirms parādījās viduslaiku kapela.

Skeletus tālāk analizēs laboratorijā; arheologi cer noteikt apglabāto dzimumu un vecumu, kā arī viņu dzīves apstākļus, piemēram, veselības stāvokli un uzturu.

Zinātnieki cer, ka šis atradums papildinās zināšanas par sabiedrību, kas šajā vietā dzīvoja vēlajā antīkajā laikmetā un viduslaikos, kā arī to, kā laika gaitā mainījās apbedīšanas tradīcijas.