Pirms 157 gadiem, 1867. gada 18. oktobrī, ASV svinīgā ceremonijā savā īpašumā ieguva Aļasku. Milzīgo teritoriju Ziemeļamerikas kontinenta ziemeļrietumos ASV nopirka no Krievijas tā paša gada 30. martā par 7,2 miljoniem ASV dolāru (jeb 113 miljoniem dolāru mūsdienu naudā). Savukārt šobrīd, pateicoties dabas resursiem, naftai, zeltam un zivīm, Aļaska ir viens no bagātākajiem ASV štatiem, turklāt tas atrodas stratēģiski tuvu Krievijai un ir ASV vārti uz Arktiku.
Raugoties no šodienas viedokļa, Krievija toreiz veica sev ļoti neizdevīgu darījumu, tomēr toreiz impērijas vadoņiem tā nelikās. Pat vēl vairāk – 19. gadsimta vidū Krievija sāka ietekmēšanas kampaņu, lai darījums notiktu.
Aļaska, kuru 1732. gadā "atklāja" Krievijas ekspedīcija Mihaila Gvozdjeva un Ivana Fjodorova vadībā, 135 gadus bija Krievijas īpašums Ziemeļamerikā. Sākotnēji Aļaskā saimniekoja nevis valsts, bet gan privātpersonas, taču, sākot ar 1799. gadu, šīs teritorijas pārvaldi pārņēma īpaši izveidota monopola organizācija – Krievijas–Amerikas kompānija. Kā norāda portāls "Politico", Krievijas kolonizācijas dēļ cieta Aļaskas pamatiedzīvotāji – inuiti, aleuti un citas ciltis. Piemēram, Aleutu salu iedzīvotājus gandrīz iznīcināja eiropiešu ievazātās slimības.
Kur pazuda Aļaskas pamatiedzīvotāji
Krievu interesi par šo reģionu noteica kalanu, kotiku un lapsu kažokādas, kas bija pieprasītas Krievijā un Ķīnā. Savukārt valzirgu ilkņi tobrīd bija tādā pašā cenā kā ziloņkauls. Lai piespiestu vietējos aleutu cilts vīriešus medīt kažokzvērus un iegūtu dārgās ādas, krievi sagrāba ķīlniekos vietējās sievietes un bērnus. Krievijas valdīšanas laikā pamatiedzīvotāju skaits Aļaskā samazinājās vairākkārt.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
