Negaidīts atklājums vienā no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem

Petras senpilsēta ir viens no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem līdztekus Gīzas piramīdām, Kristus Pestītāja statujai, Kolizejam, Lielajam Ķīnas mūrim, Maču Pikču, Čičenicai un Tadžmahālam. Petra pazīstama ar savu neparasto arhitektūru – klinšu sienās izkaltām greznām fasādēm. Par šo iespaidīgo kompleksu rietumu pasaule uzzināja visai vēlu – vien 19. gadsimta sākumā to uzgāja šveiciešu ceļotājs Johans Ludvigs Burkhards. Ik gadu to apmeklē aptuveni miljons tūristu, lai aplūkotu bijību iedvesošās celtnes, kādas prasmīgi būvnieki spēja radīt pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Par šo vietu uzņemtas ne tikai dokumentālās filmas un raidījumi. Petra "atzīmējusies" arī populārajā kultūrā – te uzņemtas ainas filmai "Indiana Džonss un pēdējais krusta karš" ar Harisonu Fordu galvenajā lomā.

Runa ir par 12 jaunatklātiem skeletiem un artefaktiem šajos apbedījumos, kuru vecums ir aptuveni 2000 gadu. Nesen par šo atklājumu ziņoja kanāla "Discovery" raidījums "Expedition Unknown". Struktūra, kurā atklājums izdarīts, ir "Al-Khazneh". Tulkojumā tas nozīmē – dārgumu glabātava. Šis nosaukums majestātiskajai celtnei piešķirts vien pirms dažiem simtiem gadu – apkaimē dzīvojošie beduīni uzskatījuši, ka tur iekšā tiešām glabājas dārgumi. Varbūt ne zelta kaudzes un dārgakmeņi, bet sava taisnība viņiem ir – no arheologu skatupunkta tā tiešām ir dārgumu glabātava.

Tiesa, ārēji krāšņā fasāde ir maldinoša. Varētu šķist, ka arī iekšā ir tikpat liela greznība, taču nē – tur ir vien visai parasts galvenais kambaris un trīs priekškambari. "Divu gadsimtu laikā, kopš arheologi pētījuši Petras senpilsētu, nekas tamlīdzīgs nav atrasts. Pat vienā no pasaulē visslavenākajām ēkām aizvien gaida jauni atklājumi," raidījumā "Expedition Unknown", kas miksē leģendas, mītus un izklaidi ar vēsturi un arheoloģiju, stāsta tā vadītājs Džošs Geitss.

Sākotnēji izpēte veikta ar radaru, kas spēj nedestruktīvā veidā atklāt aiz sienām un grīdām paslēptas struktūras un telpas. Tā kā šie dati uzrādīja līdzīgu ainu kā vietās, kur iepriekš aiz sienām atrasti apbedījumi, Jordānas valdība deva atļauju zem šīs slavenās celtnes veikt izrakumus. Nebija jāviļas – arheologu komanda tik tiešām atrada ar mirstīgajām atliekām un seniem priekšmetiem bagātus apbedījumus. Daudzi no citiem Petrā atrastajiem apbedījumiem, kas acīmredzami bija vieglāk pieejami, gadu gaitā izzagti tukši.

Turklāt arheologu ieskatā šeit apbedītie bijuši visai augstā statusā, ja reiz izpelnījušies tik grandiozu atdusas vietu. Izrakumus vadīja arheologs Pīrss Pols Kresmans, kurš priecājas par apbedījumu neskarto saturu. Tas ir tik tiešām rets gadījums, kad apbedījumi nav izpostīti, norāda arheologs.