Peru atrasta noslēpumainas civilizācijas valdnieces troņa zāle un viņas mati

Troņa zāle atklāta šā gada jūlijā izrakumos Panjamarkā, Nepenjas ielejā, Peru ziemeļos, kur laikā no 350. līdz 850. gadam mūsu ērā uzplauka moče kultūra. Tā slavena ar savām celtnēm un kapenēm, kā arī mākslas darbiem, ko apliecina arī šis jaunākais atradums, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

Pētnieki atklājuši ārkārtīgi krāšņi izrotātu troņa zāli, kas saistīta ar ietekmīgu moče valdnieci. Viņas valdīšanas laiks attēlots sienu zīmējumos. Pati valdniece atainota kā Mēness dieviete, un viņas apbedījumu pagaidām gan nav izdevies atrast. Tā kā moče kultūrā nepastāvēja rakstība, nav arī zināms valdnieces vārds.

Noslēpumainā valdniece ar kausu.

Lai arī pirms inku valdīšanas perioda Peru reģionā bijušas valdnieces–sievietes, šāda troņa zāle atrasta pirmoreiz, norāda zinātnieki. Iepriekšējos izpētes posmos šajā zālē arheologi dokumentēja daudzus sienu gleznojumus, kuros attēloti eleganti ģērbti vīrieši un sievietes, karotāji ar zirnekļu, briežu, suņu un čūsku vaibstiem, kā arī cīņas starp moče kultūras mītisko varoni un viņa ienaidniekiem, kas nāk no jūras.

Valdniece attēlota uz troņa telpas sienām un pīlāriem, kā arī paša troņa virsmām; viņa ir saistīta ar mēnesi, jūru un tās radībām, kā arī vērpšanas un aušanas mākslu. Vienā no attēliem valdniecei galvā ir kronis un viņa ir pacēlusi kausu, citā viņa sēž tronī un runā ar personu, kas ir pa pusei cilvēks, pa pusei putns.

Jūlijā atklātajos sienu gleznojumos ir uzieta ļoti reta aina, kurā redzama vesela sieviešu vērpšanas un aušanas darbnīca, kā arī vīriešu procesija, kuri nes tekstilizstrādājumus un citus priekšmetus valdniecei.

"Panjamarka turpina mūs pārsteigt ne tikai ar gleznotāju radošumu, bet arī tāpēc, ka šie darbi apgāž mūsu priekšstatus par dzimumu lomām senajā moče pasaulē," paziņojumā citēta Kolumbijas Universitātes mākslas vēstures profesore Lisa Trevera, kura piedalījās izrakumos.

Zinātnieku vidū pagaidām nav vienprātības, vai sieviete, kas attēlota uz troņa telpas sienām, ir cilvēciska vai mītiska būtne ­– priesteriene, dieviete vai valdniece. Taču fiziskie pierādījumi par troni, tostarp tā muguras balsta erozija, pusdārgakmeņu krelles un pat cilvēka mati skaidri parāda, ka tajā sēdējis īsts dzīvs cilvēks, un visi pierādījumi norāda uz sievieti kā septītā gadsimta Panjamarkas līderi. Atrastajiem matiem zinātnieki veiks DNS testus.

Kādu valsti vadīja šī valdniece, pagaidām nav skaidrs. "Moče politiskā organizācija ir aktuāls temats šīs civilizācijas pētījumos," portālam "Live Science" saka arheoloģe Mišela Kūna no Denveras Dabas un zinātnes muzeja. "Ir pierādījumi, ka moče politiskā sistēma sastāvēja no neatkarīgām grupām, kas mijiedarbojās viena ar otru," viņa sakaun norāda, ka šīm grupām, iespējams, bija līdzīgas reliģiskās idejas un mākslas stili.

Jaunākie izrakumi Panjamarkā ir atklājuši arī jaunu monumentālu struktūru – savīto čūsku zāli (Sala de las Serpientes Trenzadas), kas celta uz platiem kvadrātveida pīlāriem. Daudzi no šiem pīlāriem klāti ar gleznām, kurās attēlotas čūskas ar cilvēka kājām – motīvs, kas citur moče mākslā nav redzēts.

Citas virsmas dekorētas ar karavīru attēliem, antropomorfizētiem ieročiem un lielu briesmoni, kas vajā cilvēku.

"Šī zāle, kas atrodas virs pilsētas laukuma, bija prominentu vieta – gandrīz kā sēdvietas teātrī vai stadionā –, no kuras varēja vērot lejā notiekošo, vienlaikus nodrošinot privātas telpas tās priviliģētajiem apmeklētājiem," skaidro Kūna.

Arheoloģiskie pētījumi Panjamarkā notiek kopš pagājušā gadsimta vidus, kad tur tika atklāti pirmie sienu zīmējumi.