Karpatu kalnrači iesaistās "cīņā" par vienu no cilvēces izcilākajiem izgudrojumiem

Ritenis jeb rats ir viens no senākajiem izgudrojumiem, kura "autorība" diez vai jebkad tiks pierādīta, jo tā vēsture līdz ar jaunākajiem arheoloģiskajiem atklājumiem pavirzās arvien tālāk un tālāk pagātnē. Un mainās ne tikai hronoloģiski, bet arī ģeogrāfiski.

Saistībā ar riteņa izgudrošanu vēsturnieku vidū pastāv trīs galvenās teorijas. Viena no tām vēsta, ka rats pirms sešiem tūkstošiem gadu pirmoreiz pielietots Mezopotāmijā, kas atradās šodienas Irākas teritorijā. Senākais zināmais rata attēls, kas tapis pirms aptuveni 3500 gadiem p.m.ē., ir tā sauktais "Ūras standarts", šumeru piktogramma, kurā attēloti rati uz riteņiem (attēlā lejā). No Mezopotāmijas šis visnotaļ parocīgais, ērtais un visiem tik noderīgais izgudrojums izplatījās tālāk Eiropā.

Cita teorija saka, ka rata tehnoloģijas dzimtene ir Pontikas piekraste Turcijas ziemeļos un laiks – ap 3800. gadu p.m.ē. Trešā teorija apgalvo, ka riteni izgudroja vēl senāk, laikā starp 4000. un 3500. gadu p.m.ē., Karpatos un no turienes tas "aizripojis" pa visu pasauli.

Teoriju par to, ka ritenis izgudrots Karpatu kalnos, pirmoreiz izvirzīja vēsturnieks, Kolumbijas Universitātes emeritētais profesors Ričards Buljets 2016. gadā, un pie tās viņš un pētnieku komanda turpina strādāt. Nupat viņi publicējuši pavisam svaigu pētījumu, kurā izklāstīti jauni pierādījumi par labu šai teorijai.